Maksātnespējas tiesību joma Latvijā pēdējās divās desmitgadēs ir piedzīvojusi ļoti būtiskas un brīžiem straujas izmaiņas. Īsi pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes stājās spēkā tobrīd modernizētais Maksātnespējas likums, ieviešot gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, gan tiesiskās aizsardzības procesu. Taču pēc dažiem gadiem maksātnespējas regulējums tika vēlreiz būtiski pārbūvēts, un 2011. gada nogalē stājās spēkā jau nākamais Maksātnespējas likums, kuru piemērojam joprojām. Reaģējot uz samilzušajām problēmām maksātnespējas procesu ļaunprātīgā izmantošanā, sekoja vērienīga maksātnespējas administratoru regulējuma reforma, kura ir palīdzējusi maksātnespējas nozares daudz cietušajam "mundierim" piešķirt piedienīgu izskatu. Tāpat gadu gaitā regulāri ir veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, uzlabojot procesu efektivitāti un novēršot praksē konstatētās regulējuma pretrunas un nepilnības.

Šī gada 16. martā tika pieņemti un nu jau spēkā ir stājušies kārtējie grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie galvenokārt saistīti ar t.s. Pārstrukturēšanas direktīvas¹ ieviešanu. Smeļoties iedvesmu no ASV slavenā Chapter 11² regulējuma, finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas ideja Eiropā pēdējās desmitgadēs ir guvusi arvien lielāku popularitāti, taču ES dalībvalstīm ir bijušas atšķirīgas sekmes restrukturizācijas regulējuma ieviešanā un piemērošanā. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs ir pieejama procedūra, kas ļauj efektīgi risināt uzņēmumu finanšu problēmas agrīnā to stadijā un saglabājot uzņēmuma darbību. Mūsu tiesiskās aizsardzības process (TAP) lielā mērā atbilst direktīvas izvirzītajiem raksturlielumiem, ļaujot secināt, ka maksātnespējas regulējums mums ir viens no progresīvākajiem. Taču likumdevējam ir nācies pieslīpēt un papildināt TAP regulējumu, lai tas atbilstu visām direktīvas obligātajām prasībām. Būtiskas pārmaiņās skārušas procesa norisi t.s. ierosināšanas stadijā, ir mainīta TAP uzrauga loma un profesionālās kvalifikācijas prasības, ieviesti atsevišķi jauni institūti. Plašāk par atsevišķiem jaunumiem TAP regulējumā no politikas veidotāju skatpunkta varam gūt ieskatu Lienes Ozolas rakstā šajā "Jurista Vārdā". Savukārt Edvīns Draba ir aplūkojis tādu jaunu TAP institūtu kā ipso facto klauzulas aizliegums.

Pārstrukturēšanas direktīva skar arī fizisko personu maksātnespējas procesus. Ar jaunākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir padarīts efektīvāks veids, kā individuālie komersanti varēs dzēst pārmērīgas saistības, kas radušās neveiksmīgas komercdarbības rezultātā. Tāpat ieviesta iespēja pagarināt saistību dzēšanas termiņu un atcelt saistību dzēšanu jau pēc procesa beigām. Par būtiskākajiem grozījumiem fizisko personu maksātnespējas procesā plašāks izklāsts sniegts Gaida Bērziņa rakstā.

Apspriešanas vērti jautājumi sakrājušies arī maksātnespējas tiesību piemērošanas jomā. Par vienu no tādiem varam lasīt Lindas Sniegas-Svilānes rakstā. Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados aktīvi vēršas pret nodokļu parādnieku uzņēmuma ieguvējiem, ja ir iespējams konstatēt uzņēmuma pāreju. Tas ir radījis jautājumu par kreditoru interešu konkurenci situācijās, kad kādam no iesaistītajiem parādniekiem ir pasludināts maksātnespējas process. Jācer, ka L. Sniegas-Svilānes šajā numurā uzsāktajai diskusijai redzēsim arī konstruktīvu turpinājumu.

Jāpiebilst, ka ar Pārstrukturēšanas direktīvu centieni harmonizēt maksātnespējas regulējumu ES tiesību telpā nebeidzas. 2022. gada nogalē Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunas direktīvas priekšlikumu.³ Tās mērķis ir novērst šķēršļus vienotajam tirgum, saskaņojot atsevišķus dalībvalstu maksātnespējas procedūru elementus. Piemēram, maksātnespējīgu parādnieku darījumu apstrīdēšanu, administratoru pilnvaras attiecībā uz parādnieka mantu, kreditoru lomu procesā u.c. Par direktīvas gala versiju vēl ir pāragri spriest, šobrīd turpinās diskusijas. Tāpēc par to citā reizē.