Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens veltīts komerctiesību institūtam – uzņēmumu padomēm, un redakciju šim tematam pievērsties pamudināja notikumi pagājušajā rudenī un ziemā, kad atklājās vairāku lielu valsts kapitālsabiedrību mazspēja visai Latvijai svarīgu un no publiskiem līdzekļiem, tai skaitā Eiropas Savienības fondiem, finansētu projektu īstenošanā.¹

Daudzi "Jurista Vārda" lasītāji atceras laikus, kad amati valsts kapitālsabiedrību padomēs bija vispārzināms politikā ietekmīgu personu un partiju bezrūpīgu ienākumu papildavots, kura saņemšanai nozīme bija nevis kandidāta profesionālajai kompetencei, bet gan "ministra šofera dēla" statusam. Bija gadījumi, kad persona ieņēma valdes un padomes locekļa vietu vairāk nekā desmit valsts uzņēmumos vienlaikus. Ekonomiskā krīze 2008.–2009. gadā šīs dzīres pārtrauca un sabiedriskās domas spiediena rezultātā "reizē ar ūdeni no vanniņas tika izliets arī bērns": valsts uzņēmumu padomes tika likvidētas vispār. Taču jau pēc dažiem gadiem, atsaucoties uz OECD ieteikumiem par labu pārvaldību, tās atkal tika atjaunotas, vienlaikus solot sabiedrībai, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļi tiks izvēlēti pēc profesionāliem kritērijiem, reāli nevis formāli pildīs savus pienākumus un uzņēmumu padomes būs efektīvs rīks, kas uzlabos šo kapitālsabiedrību darbību un veicinās tām izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Komerclikums nosaka, ka "sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde" un it kā diezgan detalizēti nosaka akcionāru sapulces, padomes un valdes pienākumus, pilnvaras un atbildību. Tomēr, pārrunājot ar komerctiesību lietpratējiem konkrēti padomes atbildību, atbildes ir ļoti pretrunīgas, un izrādās, ka Latvijas tiesību praksē tas ir faktiski līdz šim nerisināts temats. Tādēļ uz pamatoto jautājumu – kāda ir padomes locekļu atbildība par uzņēmuma darbību un kā to nodalīt no valdes un akcionāru atbildības – līdz galam skaidras atbildes pagaidām nav. Kaut gan, piemēram, Stradiņa slimnīcas jaunbūves daudzmiljonu projekta neveiksmes gadījumā šāda skaidrība Latvijas sabiedrībai un arī tiesību aizsardzības iestādēm ir ļoti nepieciešama.

Šajā žurnālā publicētajos rakstos aplūkots plašs jautājumu loks: valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase un atbildības noteikšana, padomes loma uzņēmuma pārvaldībā un ilgtspējas veicināšanā, padomes pašnovērtējums, Valsts kontroles ieteikumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā u.c.

Vienlaikus jāatzīst, ka šī žurnāla lasītājs atbildes uz visiem jautājumiem saistībā ar uzņēmumu padomēm joprojām nesaņems, jo temats ir līdz šim maz pētīts un ļoti plašs. Jānorāda arī, ka vairāki Latvijas komerctiesību lietpratēji vai nu pagaidām nebija gatavi paust savu viedokli, vai arī laika trūkuma dēļ to nepaguva izdarīt. Tādēļ redakcija īpaši pateicas autoriem, kas savas vērtīgās publikācijas tomēr iesniedza. Un cer, ka šo būtisko komerctiesību tematu izdosies turpināt ar jauniem rakstiem vasaras otrajā pusē un rudenī.

Žurnāla vāku ilustrē balansējošu akmeņu piramīdas – to var uzskatīt arī par simbolisku labi funkcionējoša uzņēmuma attēlu, kad katrs tā elements balsta pārējos un visi kopā tie veido vienotu organismu. Gan privātu akcionāru, gan Latvijas sabiedrības kā valsts uzņēmumu "akcionāra" interesēs ir labi pārvaldītas, efektīvas un uz attīstību orientētas kapitālsabiedrības. Bez skaidras kapitālsabiedrības padomes pienākumu un atbildības izpratnes tas nav iespējams.