Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm līdz 2026. gada 1. jūlijam jāizstrādā normatīvie akti, ar kuriem pārņemt Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju1 (turpmāk – direktīva) prasības. Proti, paredzēt noteikumus par komercsabiedrību, to meitas sabiedrību un darījuma partneru pienākumiem saistībā ar faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, atbildību par to, un pienākumiem pieņemt un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas plānu.
Direktīvas mērķis
Ilgtspēja un ar to saistītais sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības koncepts kļūst par arvien biežāku tematu komersantu dienaskārtībā, jo pastāvīgi pilnveidotie normatīvie akti un vadlīnijas nemitīgi izvirza jaunas prasības vides, sociālās jomas un pārvaldības (ESG) jautājumos. Direktīvas mērķis ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka komercsabiedrības, kas darbojas ES iekšējā tirgū, veicina ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas un sabiedrības pāreju uz ilgtspējību. Lai gan sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, kas paredz komersantiem domāt par to ilgtermiņa ietekmi uz tautsaimniecību un darboties tā, lai, veicot savas aktivitātes, negatīvi neietekmētu apkārtējo vidi un sabiedrību,2 vairs nav jauna prakse, jo starptautiskie standarti jau pašlaik paredz komercsabiedrību pienākumu aizsargāt cilvēktiesības un rūpēties par vides aizsardzību visās savās darbībās un vērtības ķēdēs,3 tomēr turpmāk tiks vienādoti komersantiem izvirzāmie noteikumi visās ES dalībvalstīs.
Plānots, ka līdz ar direktīvas pārņemšanu tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un juridiskā noteiktība attiecībā uz ilgtspējas principu ievērošanu ne vien komercsabiedrībā pašā, bet visā tās darbības ķēdē, tai skaitā meitas sabiedrību un darījuma partneru rīcībā. Darbības ķēde ir speciāli šai direktīvai izstrādāts termins, ar kuru tiek saprastas gan komercsabiedrību augšupējo darījuma partneru darbības (kas aptver visu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo, tai skaitā produktu un pakalpojumu projektēšanu un izstrādi, kā arī izejvielu ieguvi, sagādi, ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu un piegādi), gan lejupējo darījumu partneru darbības (kas saistītas ar komersanta produktu izplatīšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, bet ne komersanta pakalpojumiem vai produktu iznīcināšanu).
Lai direktīvas mērķi sasniegtu, komercsabiedrībām būs jāidentificē un jānovērš iespējamā vai faktiskā negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, bet, ja negatīvā ietekme ir jau radusies, – tā jānovērš vai jāsamazina un jāremediē. Arī šie pienākumi attiecināmi ne vien uz komercsabiedrību pašu darbību, bet arī to meitas sabiedrībām un darījuma partneriem visā darbības ķēdē.
Ja komercsabiedrības šos direktīvā paredzētos pienākumus nepilda, tām personām, kuras pienākumu nepildīšana negatīvi ietekmē, būs tiesības vērsties tiesā un izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē, ka komercsabiedrībām būs rūpīgi savā darbībā jāievieš ilgtspējīga prakse, nodrošinot, ka to darbība ir atbilstoša augstākajiem atbildības standartiem, pretējā gadījumā tās var saskarties ar tiesvedībām un būtisku reputācijas kaitējumu. Lai veicinātu to, ka komercsabiedrības tomēr pilda savus pienākumus attiecībā uz ilgtspēju un ar savu rīcību nerada negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, uzņēmumus kontrolēs uzraugošā iestāde.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.