Laika periods, kurā dzīvojam, vēsturē iezīmēsies ar ātrumu, strauju inovatīvo risinājumu attīstību, dārdzības pieaugumu un arī nežēlīgu konkurenci. Tas viss paģēr noteiktas lietas, ko, protams, varam ignorēt, taču tādā gadījumā jārēķinās ar ļoti nopietnām sekām – līdz pat izstumšanai no tirgus, pat neraugoties uz to, ka runa ir par publisko sektoru. Viens no šādiem aspektiem ir pieņemto lēmumu ilgtspēja. Turklāt attiecībā uz ilgtspēju jāņem vērā, ka runa ir nevis par vienu otru atsevišķu projektu, bet gan iestādes darbību kopumā, par tās ikdienā pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši vārdnīcas "Tēzaurs" skaidrojumam ilgtspējība ir kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi. Iestādes ilgtspēja balstās uz trīs galvenajiem stūrakmeņiem – vidi, pārvaldību un cilvēkresursiem.