Ievads

Tiesības uz kompensāciju ir ietvertas Datu regulas 82. pantā. Atbilstoši tam jebkurai personai ir tiesības saņemt no pārziņa vai apstrādātāja kompensāciju par materiālo vai nemateriālo kaitējumu, kas nodarīts šīs regulas pārkāpuma rezultātā. Pirms 2018. gada 25. maija, kad regula kļuva piemērojama Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), tiesības uz kompensāciju bija paredzētas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Datu aizsardzības direktīva)² 23. pantā, kas tika transponēts Fizisko personu datu aizsardzības likuma³ 32. pantā un stājās spēkā 2000. gada 20. aprīlī. Salīdzinājumam jānorāda, ka iepriekšējais tiesiskais regulējums bija krietni šaurāks un paredzēja tiesības uz kompensāciju tikai par kaitējumu, kas tiešā veidā izriet no personas datu apstrādes.⁴ Savukārt Datu regulas 82. panta formulējums ir daudz plašāks un “tas ietver tiesību, pienākumu vai juridisku aizliegumu pārkāpumus, kas var būt netieši saistīti ar datu apstrādi vai to papildinoši”.⁵

Attiecībā uz jebkuras personas tiesībām uz kompensāciju jāprecizē, ka ar “jebkuru personu” primāri tiek saprasts datu subjekts, proti, identificēta vai identificējama fiziska persona Datu regulas 4. panta 1. apakšpunkta izpratnē. Taču, kā to noteic EST, “personas datu aizsardzības noteikuma pārkāpums var vienlaikus izraisīt arī patērētāju tiesību aizsardzības vai negodīgas komercprakses noteikumu pārkāpumu .. un veidot būtisku pazīmi pārbaudē par uzņēmuma dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas esamību”.⁶ Tāpēc lietā Nr. C-21/23 DR EST nonāk pie secinājuma, ka arī personas datu aizsardzības pārkāpuma varbūtējā izdarītāja konkurentiem ir piešķirtas tiesības par Datu regulas pārkāpumiem vērsties pret šo varbūtējo izdarītāju ar prasību civillietu tiesās, pamatojoties uz negodīgas komercprakses aizliegumu.⁷ Neskatoties uz to, šajā rakstā tiesības uz kompensāciju tiks apskatītas tieši no datu subjekta perspektīvas, tādējādi atspoguļojot standarta tiesu praksi šajā lietu kategorijā.

Kaitējuma jēdziens

Atbilstoši Datu regulas 82. pantam datu subjekts ir tiesīgs prasīt kompensāciju par jebkuru kaitējumu – gan materiālu, gan nemateriālu. Taču, kā to uzskata EST, Datu regulas piemērošanas vajadzībām jēdziens “kaitējums” nav definēts; tas noteikts regulas 82. pantā vienīgi expressis verbis, ka tiesības uz kompensāciju var rasties ne tikai “materiāla kaitējuma”, bet arī “nemateriāla kaitējuma” sakarā.⁸ Tā kā minētajā regulas pantā nav atsauces uz ES dalībvalstu tiesībām, tajā ietvertie termini “ir jādefinē autonomi un vienveidīgi – [ES] tiesībām specifiskā veidā”.⁹

Regulas 146. apsvērumā ir atrunāts, ka kaitējuma jēdziens būtu jāinterpretē plaši un saskaņā ar EST judikatūru. Vienīgais izņēmums, kas paredzēts minētajā apsvērumā, ir prasības par kaitējuma atlīdzību, kas izriet no citu ES vai dalībvalstu tiesību aktu pārkāpumiem. Līdz ar to datu subjektam rodas tiesības uz kompensāciju tikai saistībā ar darbībām, kas pārkāpj Datu regulu, deleģētos un īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un ES dalībvalstu tiesību aktiem, kuros precizēti šīs regulas noteikumi.

Daži piemēri

Neskatoties uz to, ka kaitējuma jēdziens Datu regulā nav definēts, regulā sniegts fiziskā, materiālā vai nemateriālā kaitējuma uzskaitījums, kas nav uzskatāms par izsmeļošu. Regulas 75. apsvērumā minēti šādi piemēri: diskriminācija, identitātes zādzība vai viltošana, finansiāls zaudējums, neatļauta pseidonimizācijas atcelšana, kaitējums reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšana vai jebkāda cita attiecīgajai fiziskajai personai īpaši nelabvēlīga ekonomiskā vai sociālā situācija. Savukārt regulas 85. apsvērumā papildus minēta iespējas kontrolēt savus personas datus zaudēšana vai to tiesību ierobežošana.

EST no savas puses vairākās lietās ir izteikusi viedokli par nemateriālo kaitējumu, kas tiks aprakstīts turpmāk.

Piemēram, lietā Nr. C-687/21 MediaMarktSaturn EST skaidro, ka kontroles pār personas datiem zaudēšana pat uz īsu laikposmu var būt uzskatāma par nemateriālu kaitējumu Datu regulas 82.