Eiropas valstu integrācijas procesi un vienotas Eiropas ģeopolitiskās un ekonomiskās telpas izveidošana saistīta ar cilvēku brīvu pārvietošanos pār Eiropas Savienības valstu iekšējām robežām. Tas vērtējams pozitīvi kā no cilvēku tiesību un brīvību realizācijas iespēju viedokļa, tā arī no dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes aspekta. Tomēr šie pastiprinātie migrācijas procesi var negatīvi ietekmēt drošību dalībvalstīs. Dalībvalstu iekšējās robežas jau pašlaik pastāv tikai nomināli un cilvēku pārvietošanās pār tām faktiski netiek kontrolēta, kas var negatīvi ietekmēt kriminogēno situāciju. No vienas puses, tas liecina, ka vienā dalībvalstī noziegumu izdarījusī persona brīvi var nokļūt otrā, bet, no otras puses – pirmajai valstij ir visai sarežģīti un ilgstoši panākt šīs personas izdošanu kriminālvajāšanai vai soda izciešanai, ja persona notiesāta.

Novērtējot šo problēmu kā svarīgu, Eiropas Savienības valstīs tā aktualizēta, atzīstot, ka nepieciešama daudz lielāka dalībvalstu tiesībsargājošo institūciju sadarbība krimināllietās personu izdošanā. Radīta principiāli jauna likumdošanas bāze, kuras mērķis ir atvieglot izdošanas procedūru. Tāpat jauna procedūra starp dalībvalstīm krimināllietās paredzēta arī pierādījumu iegūšanai un noguldījumu iesaldēšanai citā valstī, lai attiecīgi saņemtu pierādījumus no citas valsts un nodrošinātu iespējamo mantas konfiscēšanu.