Latvijas tiesu sistēmā notiek pozitīvas pārmaiņas

Pirms gadskārtējās Tiesnešu konferences, kas šogad notiks 8.maijā, “Jurista Vārds” aptaujāja vairākus tiesu priekšsēdētājus. Parasti biežāk publicējam Rīgas juristu un tiesnešu viedokļus, bet šoreiz vairāk uzklausījām tiesu priekšsēdētājus no citām Latvijas pilsētām. Lūdzām īsumā izvērtēt aizvadīto laika posmu, kopš iepriekšējās Tiesnešu konferences, minot pozitīvās un negatīvās pārmaiņas tieslietu jomā. Jautājām, kādu nozīmīgu ar tiesu varu saistītu likumu pieņemšana Saeimā, pēc tiesnešu domām, nepieciešama pirmām kārtām, un aicinājām izteikt savu viedokli par jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, kas atkārtoti tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Piedāvājām tiesnešiem dalīties arī citās pārdomās un secinājumos, gaidot gadskārtējo konferenci. Un vēl – kas mainījies tiesas darbā aizvadītajā laika posmā?

Pozitīvas pārmaiņas tieslietu jomā saistās ar tiesu nodrošināšanu ar normālām darba telpām. Atrastas un atjaunotas telpas administratīvajām tiesām Rīgā. Beidzot sākts arī Rēzeknes tiesas ēkas kapitālremonts. Turpinās tiesu apgāde ar datortehniku. Vēl noteikti kā pozitīva iezīme jāmin, ka kopumā arvien vairāk paaugstinās prasības un konkurence tiesneša amata pretendentiem.

Kā negatīvo varu atzīmēt to, ka joprojām nepastāv vienotas sistēmas sodu noteikšanā. Tā, piemēram, prokuroram A par pāris simtu latu lielu kukuli tiek noteikts reāls brīvības atņemšanas sods, bet prokuroram B par kukuli 5000 ASV dolāru apmērā tiek piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods.