4. Marts 2014 13:30
Domnīca / brīvais mikrofons (arhīvs)
Krimināllikuma 78. un 150. pants – padomju laiku palieka?
2

Krimināllikuma (turpmāk – KL) projektu izstrādāja padomju krimināltiesību skolā skoloti juristi, un tur joprojām ir palicis šis tas padomisks. Paraudzīsimies kaut vai uz 78. un 150. pantu, kuŗu „konstelācija“ (kā saka vācieši) ir neloģiska un dīvaina.

KL 78.p. attiecas uz „darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu“. Sods – cietums līdz 3 g.,  īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Kvalificēta nodarījuma gadījumā – cietums līdz 10 g. un probācija.

KL 150.p. attiecas uz „personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu“. Sods te jau ir maigāks: īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Kvalificēta nodarījuma gadījumā – tas pats, bet klāt vēl nāk brīvības atņemšana līdz vienam gadam.

Turklāt 78.p. ir iekļauts IX nodaļā („Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds“), bet 150.p. – XIV nodaļā („Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām“). Būtībā līdzīgi kā LPSR Kriminālkodeksā.

Šī situācija ir aplama sekojošu iemeslu dēļ:

(1) Iznāk, ka likumdevējs izdala vienu konkrētu naida objektu (reliģiju vai attieksmi pret to), attiecībā uz kuŗu naida celšana ir sodāma ar mīkstāku sodu, nekā attiecībā uz nāciju, rasi vai tautību. Taču reliģiskā naida sociālā bīstamība nebūt nav mazāka par rasu naidu; gluži otrādi – mūsdienu pasaulē tā ir daudz lielāka. Viena konkrēta reliģija – islāms – jau tagad viens no spēcīgākajiem globālās politikas faktoriem.

(2) 150.p. ir sapludināti kopā divi pilnīgi dažādi nodarījuma sastāvi ar dažādu priekšmetu un dažādu sociālās aizsardzības mērķi: „personu reliģisko jūtu aizskaršana“ un „naida celšana sakarā ar šo [kuŗu? – pan Z.] personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu“. Ja otrais principā nekādus iebildumus nerada, tad pirmais (tā, kā tas ir formulēts) rada nopietnas šaubas par tā atbilstību tiesībām uz izteiksmes brīvību (Satversmes 100.p.).

(3) KL autori laikam nav zinājuši vai nav padomājuši, ka ne vienmēr ir iespējams nodalīt reliģiju no etniskās piederības. Tomēr šis fakts ir atspoguļots spēkā esošajā likumdošanā – ir tāds „Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums“ – kas nav 100 % korekti, jo īstenībā „ebrejs“ ir tautība, ticība ir „jūds“. Objektīvi raugoties, ne visi ebreji šodien ir jūdi un ne visi jūdi ir ebreji, – taču gan paša jūdaisma postulāti, gan arī Izraēlas valsts likumi šo etnisko un reliģisko kritēriju nenodala. Sanāk tā, ka, ja kāds ceļ naidu pret ebrejiem, sakot, ka viņi ir necilvēki, vai ka viņi grib paverdzināt cilvēci, tad ir piemērojams 78.p. ar bargām sankcijām. Bet, ja kāds ceļ naidu pret tiem pašiem ebrejiem, sakot, ka Talmuds viņiem māca sinagogā tecināt mazu kristiešu bērnu asinis (t.s. „blood libel“, sk. Beilisa lietu), tad ir piemērojams 150.p., un vainīgais izsprūk cauri ar niecīgu sodu!

Bez ebrejiem ir vēl vismaz trīs gadījumi, kad etnisko piederību un reliģiju praktiski nav iespējams nodalīt: sikhi, druzi un jezīdi. Sakiet, lūdzu: vai „sikhs“, „druzs“ un „jezīds“ ir tautība vai ticība? Abas atbildes ir pareizas. Tātad, ja naidu ceļ pret vienu no viņiem, kuŗš KL pants būs piemērojams?

 
 
2 KOMENTĀRI
 
Omļašs Seskis
7. Marts 2014 / 11:51
0
ATBILDĒT
Pieļauju, ka reliģisko jūtu aizskaršana Latvijā nav tik apdraudēts objekts kā etniskā naida kurināšana, tāpēc arī sankcijas ir atšķirīgas, smagāka sankcija ir etniska naida kurināšanas gadījumā.
Reliģiskās izpausmes brīvība nav absolūta - asiņu izmantošana, cilvēku upurēšana un citas izdarības var aizskart citu cilvēku tiesības, līdz ar ko reliģisko rituālu veicējam nav pamata paļauties, ka pret viņu netiks veikta Valsts varas vai privātpersonu pretdarbība kārtības nodrošināšanas, pašaizsardzības vai citos nolūkos, kas katrā konkrētā gadījumā ir jānošķir no naida kurināšanas.
Reliģiska naida izpausmes "tīrā veidā" ir reti sastopamas, un vispār naids uz etniska, nacionāla vai rases pamata ir reta parādība Latvijā.
Naida objekti visbiežāk ir sabiedrības daļas apziņā ģenerētas personu grupas, kas atbilst kaut kādiem priekšstatiem, piemēram, Latvijā "čangaļi" - personas ar noteiktu reliģisko piederību, dzīvesveidu, dialektu, izturēšanās modeli un stereotipizētu uztveri. Sadzīviski anekdotiskā līmenī notiek rīvēšanās ar "čūļiem" - tikpat iracionālu ģenerālklauzulu, kuras saturu piepilda priekšstati par reliģisko dzīvi, dzīvesveidu un sociālo vidi. Ne etniskā, ne nacionālā, ne reliģiskā piederība atsevišķi neraksturo katru šo grupu.
Līdzīgi arī sadzīviski lietotais teiciens "žīdi" neraksturo atsevišķi ebrejus vai jūdaistus, bet gan noteiktu sabiedrības grupu, kas atbilst citas sabiedrības grupas priekšstatiem, un pret kuru var tikt vērstas naida vai neiecietības izpausmes saistībā ar tipizētu negatīvu uzvedības modeli.
Pavisam iracionāla sabiedrības grupa ir tā dēvētie Homo Sovieticus - personu grupa, kuras izturēšanās modelis nav pieņemams vairākumam, kas izvēlējies liberālās demokrātijas attīstības ceļu. Šai grupai piederīgie cilvēki netiek šķiroti pēc etniskās vai reliģiskās piederības, bet pēc dzīvesveida - viņi necenšas iekļauties patērētāju sabiedrības modelī, Valsts varas personā saskata apdraudējumu, viņiem nav iniciatīvas, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas ar aizdomām un kritiku. Tāpēc visai bieži tiek pakļauti nopelšanai un naida izpausmēm.
Visbeidzot gribēju pateikt paldies par domāt rosinošo eseju, jo šorīt tik ļoti aizdomājos par šo tēmu, ka Tupenīšu māju dārzā, kur saimnieks mani sūtīja dzeloņdrātīs pakārt kūtiņā saviesušos marta kaķus, tie razbainieki pamanījās izsprukt no lopbarības miltu maisa, un aizbēga, atstājot uz melnās zemes gaišus pēdiņu nospiedumus.
Salds
4. Marts 2014 / 14:22
1
ATBILDĒT
Te vietā būtu iepriekšējā esejā minētā profesora Krēsliņa dzīves gudrais viedoklis:)
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties