2025. gada 11. aprīlī apritēs 45 gadi, kopš tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (bieži saukta tās saīsinājumā – CISG). Laika gaitā šī ir kļuvusi par, iespējams, vispazīstamāko un populārāko konvenciju starptautisko privāto tiesību jomā. Atpazīstamību ir veicinājuši ne tikai tiesību zinātnieki, veicot lielu skaitu pētījumu par šo konvenciju, bet arī citas ar Konvenciju saistītas aktivitātes. Tā, piemēram, šogad jau 32. reizi notiek viena no prestižākajām tiesu izspēlēm pasaulē – Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot, kuras kāzusā ik gadu ir ar CISG saistīti jautājumi. Tāpat arī savu ieguldījumu Konvencijas popularizēšanā ir devis profesors Harijs M. Flečtners (Harry M. Flechtner), kurš papildus daudziem zinātniskiem rakstiem ir sacerējis Konvencijai veltītu dziesmu.¹

Grūti teikt, vai 45 gadi ir daudz vai maz kādam normatīvajam tiesību aktam. Domājot par CISG, būtu arī jāanalizē, vai Konvencija vēl ir aktuāla, proti, vai tā nav novecojusi. Nenoliedzami, ka kopš tās pieņemšanas brīža starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumu vide ir krietni mainījusies. Piemēram, ir parādījušies ne tikai jauni maksāšanas līdzekļi un jaunas preces, bet arī elektroniskās komunikācijas veidi, kas būtiski var atvieglot līguma noslēgšanas procesu. Līdz ar to pamatots ir jautājums, vai tiesību normas, kas radītas pirms tik ilga laika, ir piemērojamas, ņemot vērā mūsdienu situāciju. Manuprāt, vismaz pagaidām var apgalvot, ka Konvencija vēl ir aktuāla. To apliecina arī tas, ka Konvenciju joprojām var piemērot dažādiem problēmjautājumiem, kas varbūt tieši nav tajā minēti un uz kuriem atbildes rodamas, interpretējot Konvenciju. Kā piemērus varu minēt divus jautājumus no nesenākajām Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot tiesu izspēlēm. Proti, vai droni uzskatāmi par gaisa transporta kuģiem Konvencijas 2. panta “e” apakšpunkta izpratnē,² un vai tikai aizdomas par iespējamu preces neatbilstību ir jau uzskatāmas par pārkāpumu Konvencijas 35. panta izpratnē.³

Lai Konvencija efektīvi darbotos un būtu aktuāla arī nākotnē, ļoti svarīga loma ir ikvienam tās piemērotājam. Šai Konvencijai īpatnēji ir tas, ka tās interpretācijā un piemērošanā ļoti būtiska nozīme ir tiesu nolēmumiem (turklāt ne tikai attiecīgās jurisdikcijas, kurā tiek izskatīta kāda konkrēta lieta, bet gan dažādu jurisdikciju nolēmumiem), kā arī tiesību zinātnieku publikācijām. Tas izriet no Konvencijas 7. panta pirmajā daļā paredzētās nepieciešamības nodrošināt Konvencijas vienveidīgu piemērošanu. Tas savukārt nozīmē, ka tiesību zinātnieku uzdevums ir pētīt Konvenciju un rakstīt par to. Īpaši svarīgi ir, lai informācija par Konvenciju būtu pieejama ne tikai angļu valodā vai kādās dažās citās izplatītākajās pasaules valodās, bet pēc iespējas vairāk dažādās valodās, jo Konvencija jau var tikt piemērota dažādās jurisdikcijās visā pasaulē. Tas ir arī viens no šī tematiskā “Jurista Vārds” izdevuma mērķiem – nodrošināt, ka arī latviešu valodā ir pieejama informācija par Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

Man ir liels prieks, ka “Jurista Vārds” atbalstīja šī tematiskā numura sagatavošanu, un es vēlos pateikties gan visiem autoriem, kuri sagatavoja rakstus šim numuram, gan arī “Jurista Vārda” kolektīvam, īpaši tieslietu redaktorei Paulai Lipei. Ceru, ka pēc pieciem gadiem – CISG 50. dzimšanas dienā – būs ne tikai nākamais CISG veltītais “Jurista Vārda” tematiskais izdevums, bet arī, piemēram, konference par CISG piemērošanu Latvijā.