MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
1. Marts 2016   •   NR. 9 (912)
Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos. Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto. Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds. • 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību. • 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos. • Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. • Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas. • Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana. • Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%. • Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts. Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā. Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku. Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem. ...
Pievienot mapei
1 ... 367 368 369 370 371 ... 645
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties