Jurista Vārda satura arhīvs

Saulvedis Vārpiņš

žurnāls / Viedoklis

Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

Šajā rakstā pausts autora viedoklis jeb pārdomas par priekšlikumiem advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu un izdarīt izmaiņas kriminālprocesuālajā regulējumā par advokātu dalību tiesas sēdēs. ...

žurnāls / Informācija

Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Šajā "Jurista Vārda" numurā Augstākās tiesas Civillietu departaments piedāvā lasītājiem privāttiesību un civilprocesa aktualitātes, kuras aktualizējušās departamenta jaunākajā judikatūrā. Tematiskā numura mērķis ir sniegt ieguldījumu jau esošajās, kā arī uzsākt jaunas diskusijas par dažādiem civiltiesību jautājumiem un judikatūru. Savu redzējumu par kasācijas instances tiesas darbu un galvenajiem nākotnes uzdevumiem ...

žurnāls / Informācija

Grāmata par trešās un ceturtās varas attiecībām

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Latvijas Universitātē 18. oktobrī tika prezentēta VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotā grāmata "Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu". Prezentācija notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros, un tajā piedalījās un uzrunas teica Valsts prezidents Egils Levits, kultūras ministrs Nauris Puntulis, projekta iniciators, Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Arta Ģiga un Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Plenārsēdē apspriež modernas valsts un tiesu izaicinājumus

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

No 2019. gada 17. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kurā piedalījās vairāk nekā 140 dalībnieki un viesi no vairāk nekā 20 valstīm. Šī konference norisinājās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes simtgades svinību ietvaros. ...

žurnāls / Īsziņas

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Foto: Zane Bitere, LETA Saeima 24. oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatā iecēla Santu Purgaili. Saeima šī gada jūlijā no amata pēc paša vēlēšanās atbrīvoja līdzšinējo komisijas priekšsēdētāju Pēteru Putniņu. S. Purgaile ieguva augstāko vērtējumu rīkotajā atklātajā konkursā uz FKTK priekšsēdētāja amatu. ● ● ● Saeima 24. oktobrī izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ...

žurnāls / Īsziņas

Piešķirts Goda tiesneša nosaukums

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Tieslietu padome 21. oktobrī piešķīra Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas tiesnesim Valerijanam Jonikānam, kurš tiesneša amata pienākumus beidza pildīt šā gada 30. aprīlī. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu iesniedza Augstākās tiesas Civillietu departaments. V. Jonikāns pazīstams kā ilggadējs tiesnesis, tiesneša amata pienākumus pildījis rajona tiesneša un tiesas priekšsēdētāja amatos Bauskā, ...

žurnāls / Īsziņas

Iecelti tiesu priekšsēdētāju vietnieki divās tiesās

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Tieslietu padome 21. oktobrī par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja vietnieci iecēla tiesnesi Guntu Sokolovu, savukārt par Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci – tiesnesi Ivetu Salaku. Abas tiesneses bija vienīgās kandidātes konkursos uz priekšsēdētāju vietnieku amatiem, un abas priekšsēdētāja vietnieka amatā būs atkārtoti otro termiņu. ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Tieslietu ministrija 21. oktobrī Tieslietu padomē rosināja kārtējo diskusiju par tiesnešu imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās atcelšanu. Tieslietu padome konceptuāli nolēma, ka atceļama tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās. Diskusijā piedalījās gan Tieslietu padomes locekļi, gan Tiesnešu ētikas komisijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārtiesas, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji. Tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Noteiks papildu ierobežojumu amatu savienošanai

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Saeimas Juridiskā komisija 23. oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt ierobežojumu, kādā Saeimas deputāts, Ministru prezidents un viņa biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs var savienot darbu ar citiem amatiem biedrībās, nodibinājumos un sociālajos uzņēmumos. Likumprojekts paredz noteikt, ka minētās valsts amatpersonas amatu biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Izglītība: Šovasar absolvēju Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesionālā maģistra studiju programmu "Tiesību zinātne". Darba pieredze: Kopš 2018. gada aprīļa strādāju zvērinātu advokātu birojā "J. Kārkliņa advokātu birojs", sākotnēji kā jurista palīgs, tagad jau kā jurists. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Jau kopš 2014. gada rudens, kad uzsāku studijas Latvijas Universitātes ...

žurnāls / Tiesību politika

Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Ministru kabinets 2019. gada 22. oktobra sēdē pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai".1 Piedāvājam izvilkumu par identificētajiem risināmajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī uzklausīja un apsprieda senatores Marikas Senkānes ziņojumu par prokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pēc uzklausīšanas un apspriedes Augstākās tiesas plēnums 18. oktobra sēdē vienbalsīgi atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.1 Piedāvājam izvilkumu no Ziņojuma par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākās tiesas Civillietu departaments: aktualitātes judikatūrā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Līdzīgi kā iepriekš publicēto1 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārskatu par aktualitātēm judikatūrā autors ir sagatavojis apkopojumu par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem ar judikatūras nozīmi no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Mērķis apkopojumam ir sniegt sistematizētu pārskatu par judikatūru interesentiem, kas ikdienā nevar veltīt laiku Senāta judikatūras pētīšanai, kā arī veicināt juridiskās sabiedrības interesi par jaunākajiem nolēmumiem Augstākās tiesas judikatūras arhīvā.2 Galvenie temati judikatūrā šogad līdz šim bijuši – piespiedu nomas tiesiskās attiecības, dzīvojamo māju pārvaldīšana un dzīvojamo telpu īres tiesības, apdrošināšanas tiesības, mantojuma tiesības, darba tiesības, autortiesības, saistību tiesības, komerctiesības, civilprocess, maksātnespējas tiesības un tiesiskās aizsardzības process. Lielākā daļa tiesvedību ierosinātas uz kasācijas sūdzības pamata, bet trīs – uz Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu pamata. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Pēdējos gados ir palielinājies to nolēmumu skaits, kuros Senāts ir paudis autortiesību nozarei nozīmīgas judikatūras atziņas.1 Turklāt nereti viena nolēmuma ietvaros Senāts risinājis vairākus būtiskus tiesību jautājumus, rezultātā sniedzot juridiski nozīmīgas atziņas, kuras ir piemērojamas arī citās līdzīgās lietās. Izņēmums nav arī jaunākais spriedums autortiesību strīda lietā.2 Šajā spriedumā Senātam bija jārod atbildes gan uz tādiem autortiesību jautājumiem, kas cieši saistīti ar darbu izmantošanu noteiktā veidā – satelīta apraidē, gan arī vispārīgiem jautājumiem saistībā ar autora izņēmuma tiesību dabu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Šajā rakstā autors analizē Senāta atziņas iepriekšminētajā lietā kopsakarā ar Senāta agrāko praksi un jaunāko Eiropas Savienības autortiesību regulējumu, kas attiecināms uz darbu izplatīšanu. ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Redaktora sleja

Kāpēc mediācija negūst plašāku pielietojumu

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Kad tiesa pasludina spriedumu vai lēmumu, apmierināta ir tikai viena puse, bet mēdz būt, ka arī neviena. Savukārt mediācija piedāvā rast abpusēji pieņemamu strīda risinājumu. Izmantojot Tieslietu ministrijas preses relīzēs un mājaslapā pieejamo informāciju, atgādināšu mediācijas priekšrocības, tiesas un mediācijas atšķirības, kā arī izvirzīšu pieņēmumu, kāpēc mediācija tomēr negūst plašāku pielietojumu, neraugoties uz to, ...

Konstantīns Vaivods

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Tiesu praksē arvien ir sastopami gadījumi, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek celta kāda prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt mājas apsaimniekotāja atsūtītajam mēneša rēķinam, jo tajā, viņaprāt, nepamatoti norādīta maksājamā summa par kādu pakalpojumu, un šis dzīvokļa īpašnieks ceļ tiesā prasību, lūdzot atzīt attiecīgo rēķina pozīciju par spēkā neesošu. Vai šādu prasību celšana ir pieļaujama mūsdienu civilprocesā saskaņā ar Civilprocesa likumu?1 Tas ir jautājums, uz kuru tiesām laiku pa laikam jāatbild. ...

Matīss Vingris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Senāts 2019. gadā ir saskāries ar tiesību jautājumiem starptautiskajā civilprocesā. Veicot tiesu prakses izpēti par šiem jautājumiem, autors secināja, ka Eiropas Savienības regulu – Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 (turpmāk – Briseles I regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās2 (turpmāk – Briseles Ibis regula) – normas netiek piemērotas vienveidīgi. Šā raksta ietvaros autors kā senatora palīgs paudīs savu personīgo viedokli par Briseles I un Briseles Ibis regulu piemērošanu atbilstoši normu saturam regulas piemērojamības un jurisdikcijas noteikšanai, lai veicinātu vienveidīgu tiesību piemērošanu. Rakstā tiks izcelti labās prakses piemēri un nepareizie normu piemērošanas gadījumi.3 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jura novit curia princips civilprocesā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Princips jura novit curia (tiesa zina tiesības) mūsdienu civilprocesā ir līdzeklis prāvniekiem un tiesām. Tiesas mēdz to izmantot, lai atgādinātu zemākas instances tiesai par pienākumu piemērot pareizās tiesību normas1 vai arī lai pamatotu savu spriedumu ar citu tiesību normu, nekā puses norādījušas, proti, tā dēvētā puses kļūdas novēršana.2 Savukārt tiesvedības pusēm princips kalpo kā pārsūdzības arguments, ar ko norādīt, ka tiesa neizpildīja savu pienākumu izspriest lietu saskaņā ar likumu, kā arī kādi likumi netika piemēroti pareizi.3 Visi minētie gadījumi būtībā vērsti uz vienu jābūtību – tiesa izspriež civillietas atbilstoši likumiem plašākā izpratnē (Civilprocesa likuma4 5. pants). ...

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāju. 2014. gada 15. jūlijā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam devis svinīgo tiesneša zvērestu un sācis darbu Augstākajā tiesā, bet jau pāris mēnešus vēlāk, baudot kolēģu uzticēšanos, ievēlēts par Disciplinārtiesas locekli un vēl pēc gada – par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Savukārt 2018. gada 10. septembrī Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem viņu ievēlēja par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju un arī Tieslietu padomes locekli. Iepriekš A. Strupišs bija zināms kā viens no vadošajiem Latvijas komerctiesību ekspertiem, taču, kopš kļuvis par tiesnesi, jau no sākuma izrādījis lielu aktivitāti un interesi arī par jautājumiem, kas skar tiesu sistēmu kopumā. Viņš ir atvērts komunikācijai un labprāt iesaistās diskusijās, jo uzskata, ka dažādu interešu grupām ir jāsarunājas, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Informācija

Prokuratūras gadadienā pasniedz apbalvojumus

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Latvijas Republikas Prokuratūra pēc valsts neatkarības atgūšanas tika izveidota 1990. gada 26. septembrī, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Arī šī gada 26. septembrī, atzīmējot Prokuratūras izveidošanas gadadienu, notika svinīgs sarīkojums, kura ietvaros tika sumināti labākie darbinieki. ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārds" atkal dosies uz autoru un lasītāju tikšanos Latgalē

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Atkārtojot pirms diviem gadiem aizsākto – doties pie saviem autoriem un lasītājiem reģionos, ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Daugavpils Universitātes atbalstu "Jurista Vārds" šā gada 29. oktobrī abās Latgales augstskolās rīko redakcijas tikšanos ar lasītājiem un Dr. iur. Gata Litvina publisko lekciju "Administratīvās atbildības tiesiskais regulējums no 2020. gada 1. janvāra (Administratīvās atbildības likums)". Ar abu augstskolu labvēlību uz pasākumiem aicināts ikviens interesents! ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākuši Kriminālprocesa likuma pirmie komentāri

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Četrpadsmit gadus pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiesību normu piemērotājiem un citiem interesentiem kļuvuši pieejami pirmie šī likuma komentāri, kuri, lai gan pārsniedz tūkstoš lappuses, aptver vien A daļu jeb vispārīgos noteikumus, ne visu normatīvo aktu pilnībā. Kā izskanēja grāmatas atvēršanas pasākumā 16. oktobrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā, arī likuma B daļas komentāri pārdomu līmenī jau tiek apsvērti, bet C daļai gan visdrīzāk kāds laiks vēl būs jāuzgaida. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Simts svecītes uz Juridiskās fakultātes jubilejas kūkas

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Pagājušajā nedēļā tika atzīmēta Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes simtgade – 16. oktobrī LU Lielajā aulā, klātesot valsts augstākajām amatpersonām, notika vērienīga svinīgā ceremonija, savukārt 17. un 18. oktobrī risinājās starptautiska konference ar Latvijas un ārvalstu tiesību zinātnieku un praktiķu līdzdalību. Svētku ietvaros notika arī divu VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā iznākušu grāmatu atvēršana. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ministru kabinets atbalsta jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Ministru kabinets 15. oktobra sēdē apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"1 (Likumprojekts), lai noteiktu jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras (34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei). Tālāk par Likumprojektu diskusijas turpināsies likumdošanas procesa ietvaros Saeimā. Piedāvājam ieskatu Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.2 ...

žurnāls / Intervija

Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...

žurnāls / Īsziņas

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Foto no TM arhīva Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. oktobrī parakstīja saprašanās memorandu ar Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļjusku, lai veicinātu abu valstu sadarbību tieslietās. Memoranda parakstīšana notika Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska oficiālās vizītes Latvijā laikā. ● ● ● Francijas prezidentūras vadībā Eiropas Padomē 14. un 15. oktobrī Strasbūrā norisinājās Eiropas Padomes tieslietu ministru ...

žurnāls / Īsziņas

Prognozēs lietu izskatīšanas ilgumu

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Tiesu administrācija sadarbībā ar Latvijas Universitātes un informācijas tehnoloģijas uzņēmuma Microsoft Inovāciju centru izstrādā projektu, kas ļaus prognozēt gaidāmās tiesvedības ilgumu. Pamatojoties uz tiesvedības raksturojošajiem faktiem, piemēram, prasības apmēru, apsūdzības pantiem un dalībnieku skaitu, būs iespējams prognozēt lietu izskatīšanas ilgumu, ko varēs ņemt vērā lietas dalībnieki un tiesu darbinieki. Projekts ...

žurnāls / Īsziņas

Deputāti aicina ievērot tiesiskās noteiktības principu

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 15. oktobrī rīkoja izbraukuma sēdi Rīgas apgabaltiesā. Deputāti secināja, ka Tieslietu ministrijai ir jāpieņem izšķirošs lēmums un jāievēro tiesiskās noteiktības princips, lemjot, vai pagarināt Civilprocesā ietvertā panta, kas nosaka kārtību, kādā notiek tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai, darbības termiņu, vai jārod cits risinājums. Izbraukuma sēdes ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas valstu ģenerālprokuroru tikšanās Viļņā

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Trīs Baltijas valstu ģenerālprokurori 15. un 16. oktobrī tikās Viļņā ikgadējā darba sanāksmē, kurā no Latvijas piedalījās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Aivars Buliņš. Sanāksmē dalībnieki apsprieda aktuālus jautājumus par prokuratūras iestāžu savstarpējo sadarbību, ...

žurnāls / Īsziņas

Nekonstatē pamatu ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī vērtēja, vai ir pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, balstoties uz senatores Marikas Senkānes pārbaudes rezultātā sniegto atzinumu. Lēmumu veikt pārbaudi iespējamai ģenerālprokurora atbrīvošanai no amata Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieņēma, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma. Pārbaudi ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Redaktora sleja

Rudens klāt – krīt lapas un veidojas jauni budžeti

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Viena no rudenim raksturīgām pazīmēm līdz ar lapu iekrāsošanos ir arī aktīvas diskusijas par budžeta jautājumiem. Kamēr Latvijā Ministru kabinets savu apjomīgāko darbu pie 2020. gada valsts budžeta projekta ir pabeidzis un tas veiksmīgi iesniegts izskatīšanai Saeimā,1 savukārt Saeima apņēmusies viena mēneša laikā budžetu apstiprināt, tikmēr Eiropas Parlamenta līmenī salīdzinoši kūtri tiek diskutēts par Eiropas Komisijas izstrādāto ...

Ilgars Eivazovs

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Ilgars Eivazovs

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Izglītība: Vidusskola – Rīgas Angļu ģimnāzija. Augstskola – Rīgas Stradiņa universitāte. Darba pieredze: Līdz šim esmu strādājis dažādās nozarēs, taču pavisam drīz plānoju stāties savā pirmajā tiesību nozares darbā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Visvairāk man saista tās tiesību nozares, kur liela loma ir starptautiskajam elementam. Mūsdienās ļoti strauji notiek globalizācija un dažādas sabiedrības arvien ...

Inese Siliņeviča, Līga Ašmane, Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks

žurnāls / Viedoklis

Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir izgaismojusi. Atgādinot par reformas mērķiem un uzdevumiem, papildus pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas – viedoklis. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildības noteikšanas problemātika konkurences tiesību zaudējumu lietās

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Ievads Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Zaudējumu direktīva), transponēšanas termiņa beigām 2016. gada 27. decembrī ir notikuši vairāki būtiski pavērsieni gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) kopumā, gan arī atsevišķās dalībvalstu ...

Kristīna Mīlbauere (Muehlbauer)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas jāievēro, piemērojot ārvalsts prevalējošas imperatīvās normas

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

I. Ievads Kopš ir stājusies spēkā un kļuvusi piemērojama1 Romas I regula,2 tās 9. pants ir tieši piemērojama tiesību norma arī Latvijā.3 Minētās tiesību normas pirmā daļa sniedz prevalējošas imperatīvas normas legāldefinīciju, otrā daļa atļauj neierobežotu tiesas atrašanās valsts jeb foruma tiesību sistēmai piederīgo prevalējošo imperatīvo normu piemērošanu, savukārt panta trešā daļa paredz tiesai ārvalstu prevalējošu imperatīvu ...

Ainārs Persidskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, pārvietojoties ar elektroierīci

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Šajā rakstā analizēts, kādiem Krimināllikumā1 paredzētiem pantiem atbilst ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ar ierīcēm, kuru kustība tiek nodrošināta ar elektromotoru, un vai ar elektromotoru darbināmas ierīces atbilst Krimināllikuma 261. pantā noteiktajam transportlīdzekļa jēdzienam. ...

Gabriela Fomina

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Gabriela Fomina

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Izglītība: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Juridiskās augstskolas studiju programmas "Tiesības un diplomātija" 3. kurss, Erasmus studiju apmaiņas programma Boloņas Universitātē Itālijā. Darba pieredze: Kopš 2018. gada septembra strādāju Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrībā par jurista palīdzi. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Ikdienā strādāju darba tiesību jomā, kas man šķiet saistoša un potenciāli ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz datu pārnesamību piemērošanas problemātika

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) stāšanos spēkā Eiropas Savienības iedzīvotājiem radās vairākas jaunas tiesības: tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņu personas datus, kādi dati un kāpēc tiek apstrādāti; tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kuri ir kādas organizācijas rīcībā; tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs nosūtītu personas datus ...

Dairis Anučins, Elīna Freimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

VID nepietiekami pierāda priekšnodokļa atskaitīšanas liegumu

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Divās aktuālās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) lietās (lietā C-273/181 un lietā C-329/182) ir sniegta daudziem Latvijas uzņēmējiem nozīmīgu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) normu interpretācija priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību jautājumos. EST sniegusi būtiskas atziņas gan jautājumā par to, kādi pierādījumi nodokļu administrācijai ir jāiegūst, lai tie varētu kalpot par tiesisku pamatu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai, gan arī par apjomu, kādā komersantam būtu jāveic savu darījumu partneru pārbaude. Šī raksta ietvaros autori aplūko abās EST lietās paustās nozīmīgākās atziņas un to nozīmi turpmākajā Latvijas PVN regulējuma piemērošanā iestādē un tiesās. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tiesisko statusu

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Īsā laika periodā Latvijas tiesās ir taisīti spriedumi, kas skar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (turpmāk arī – LPB) tiesiskā statusa jautājumu. Šie spriedumi ir aktualizējuši jautājumu par pašas LPB tiesisko statusu Latvijā, kas ir aplūkojamā raksta temats. ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārds" atkal dosies uz autoru un lasītāju tikšanos Latgalē

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Atkārtojot pirms diviem gadiem aizsākto – doties pie saviem autoriem un lasītājiem reģionos, ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Daugavpils Universitātes atbalstu "Jurista Vārds" šā gada 29. oktobrī abās Latgales augstskolās rīko redakcijas tikšanos ar lasītājiem un Dr. iur. Gata Litvina publisko lekciju "Administratīvās atbildības tiesiskais regulējums no 2020. gada 1. janvāra (Administratīvās atbildības likums)". Ar abu augstskolu labvēlību uz pasākumiem aicināts ikviens interesents! ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Četri jauni doktori Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

2019. gada jūnijā un septembrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (LU JF) aizstāvēti kopā četri doktora darbi. 19. jūnijā promocijas darbu "Personas datu aizsardzības krimināltiesiskie aspekti" aizstāvēja Džeina Andersone, 26. jūnijā promocijas darbu "Ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskā regulējuma aktuālas problēmas" aizstāvēja Leila Neimane, 4. septembrī promocijas darbu "Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā" aizstāvēja Anastasija Jumakova, bet 10. septembrī promocijas darbu "Nepilngadīgo personu likumpārkāpumu prevencija kā kriminālsoda mērķis" aizstāvēja Ilona Kronberga. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Annija Kārkliņa, Jānis Pleps, Jānis Kārkliņš, Arnis Buka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Studiju un zinātniskās pētniecības process Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedru skatījumā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Krimināltiesisko zinātņu katedra Prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Foto no personīgā arhīva Krimināltiesisko zinātņu katedra ir tā LU Juridiskās fakultātes katedra, kuras atbildības jomā ir jautājumi, kas saistāmi ar vienu no bīstamākajām sabiedriskajām parādībām – noziedzīgiem nodarījumiem. Šī joma, iespējams, vairāk nekā citas prasa noteiktību, ...

žurnāls / Intervija

Juridiskās izglītības un tiesību zinātnes izcilības centrs svin savu simtgadi

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.1 Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze. Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti. Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm. Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Tiesību politika

Pabeigts pētījums par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Šī gada jūnijā Saeimas Analītiskais dienests ir noslēdzis darbu pie pētījuma par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā.1 ...

žurnāls / Īsziņas

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Foto: Saeima Saeimas deputātus 10. oktobra sēdē uzrunāja Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Andreass Norlēns (Andreas Norlén). Viņš pauda prieku par iespēju viesoties Latvijā un teikt uzrunu Saeimā. A. Norlēns uzsvēra: no vēstures varam gūt atziņu, ka brīvība un demokrātija sniedz labklājību un nodrošina mieru. ● ● ● Valsts prezidents Egils Levits 8. oktobrī tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu un apsprieda ...

žurnāls / Īsziņas

Meklē Informācijas centra priekšnieku

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Valsts kanceleja 8. oktobrī izsludināja atklātu konkursu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 4. novembrim. Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnē, vadībzinātnē, ekonomikā vai civilajā un militārajā aizsardzībā (izņemot darba aizsardzību). Vismaz ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurss uz vadošu amatu Tieslietu ministrijā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Tieslietu ministrija 8. oktobrī izsludināja konkursu uz valsts sekretāra vietnieka tiesu jautājumos amatu. Pieteikties konkursā var līdz 21. oktobrim. Pretendentiem nepieciešams maģistra grāds sociālajās zinātnēs, trīs gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldes iestādē, kā arī zināšanas normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē. Tāpat tiek prasītas padziļinātas zināšanas tiesu sistēmas, valsts nodrošinātās ...

žurnāls / Īsziņas

Nodrošinās pieredzes apmaiņu tiesnešu palīgiem

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Augstākā tiesa sākusi īstenot projektu "Tiesnešu palīgu loma efektīvā Augstākās tiesas darba organizācijā". Projekts guvis atbalstu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Valsts administrācija". Projekta mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu starp Latvijas Augstākās tiesas un Ziemeļvalstu augstāko tiesu tiesnešu palīgiem. Projekta ietvaros tiesnešu palīgi no Augstākās tiesas dosies uz Zviedrijas, ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme Luksemburgā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 7. oktobrī Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apsprieda kopīgas stratēģijas nepieciešamību un Eiropas Savienības lomas palielināšanu cīņā pret korupciju starptautiskajā līmenī. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka Latvija atbalsta Somijas prezidentūras iniciatīvu uzsākt diskusiju par pretkorupcijas mehānisma izveidi ...

...

81

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls