Grāmata veltīta mākslīgā intelekta regulējumam un cilvēktiesību jautājumiem. Tajā apskatīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzības jomā un izvērtēta to ietekme uz cilvēktiesībām. Aplūkotas arī tiesības uz privātumu, datu aizsardzības tiesības, kā arī mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī.
Grāmatā ir analizētas Eiropas datu aizsardzības prasības, kas piemērojamas mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijām, īpaši – sejas atpazīšanas tehnoloģijām. Nobeigumā ir sniegtas rekomendācijas mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma un politikas tālākai attīstībai, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu un uzticamu izmantošanu un novērstu to radīto apdraudējumu.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
