23. Septembris 2014 /NR. 37 (839)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā
4
Mg.iur.
Leila Neimane
LU Juridiskās fakultātes doktorante

Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
24. Septembris 2014 / 17:28
0
ATBILDĒT
„Tiesības uz labvēlīgu vidi vēl nav atzītas kā piederošas pie cilvēktiesību "kanona", kaut gan par to tiek daudz diskutēts.”

Man palicis iespaids, ka Latvijā pastāv 2 pretēji viedokļi: 1) ka bez starptautisko/ES tiesību ietekmes vides tiesības Latvijā būtu vājas; 2) ka Latvijā ir salīdzinoši augsts vides aizsardzības standarts. Grūti saprast, kam ir taisnība, bet vairāk sliektos uz 2.variantu. Tāpēc man arī neliekas tik svarīgi, vai tiesības uz labvēlīgu vidi tiek pieskaitītas HR kanonam, jo nacionālais „pamattiesību” kanons nodrošina augstāku standartu, turklāt „vide” tagad ir izteikta arī preambulā. Atkāpe varētu būt vienīgi attiecībā uz vides tiesību procesuālajiem aspektiem (par ko pamatā arī ir raksts), jo tur latiņa tiešām cēlās ārējās ietekmes rezultātā (materiālo tiesību efektivitātes nodrošināšana, pieeja informācijai u.tml.).
puszaļš > sm.
25. Septembris 2014 / 09:38
0
ATBILDĒT
Ja paskatās mūsu nacionālajās normās ietverto pieeju informācijai, dalībai lēmumu pieņemšanā un jo īpaši pieejai tiesai, tad mūsu pieeja ir visplašākā - vairāk, nekā prasa Orhūsas konvencija vai ES tiesības.
Var jau būt, ka sākuma pamudinājums bija no ārpuses, bet šobrīd vides aizsardzībai (procesuālie aspekti) labvēlīgāks ir nacionālais regulējums.
Bet vispār būtu pēdējais laiks vairāk atkal pievērsties materiālajiem aspektiem.
sm. > puszaļš
25. Septembris 2014 / 17:57
0
ATBILDĒT
Piekrītu par materiālajām tiesībām, īpaši konstitucionālā līmenī. Bet nezinu, vai tā kādreiz kļūs par realitāti, jo tam būtu nepieciešama radoša pieeja - vides tiesību latiņas atklāšana LATVIJĀ, nevis špikošana no Eiropas tiesām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Latvijas Republikas Satversme
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties