Vēl dīvaināk ir tas, ka Latvijā tieši subjektīvo norišu ietekme uz krimināl­atbildību ir salīdzinoši maz pētīta, lai gan praksē tā sagādā vairāk problēmu nekā risinājumu. Mēģinot rast risinājumu Latvijas tiesu praksē un teorijā aktuālām problēmām, šajā rakstā autore izvērtē, kā ar personas psihi saistītos jautājumus krimināltiesību teorijā un praksē risina citu valstu tiesību zinātnieki, izvēloties sīkāk pētīt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pieredzi, jo kā lielvalstij tai ir daudz lielākas iespējas investēt resursus atsevišķu aktuālu krimināltiesību jautājumu izpētē. Izvēlētā temata aktualitāti apstiprina arī fakts, ka, atšķirībā no kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīm, angloamerikāņu tiesību saimes valstu pieredze krimināltiesību jomā Latvijā nav analizēta un par izvēlēto tematu latviešu valodā nav pieejami zinātniski pētījumi.

Mens Rea jēdziens un subjektīvās puses jēdziens

Angloamerikāņu tiesību saimes valstis nepazīst tādus terminus kā noziedzīga nodarījuma objektīvās un subjektīvās pazīmes, taču arī šīs tiesību saimes valstīs pastāv ļoti līdzīgi institūti, kas apzīmēti ar latīņu terminiem Actus Reus² un Mens Rea.

Mens Rea, tulkojot no latīņu valodas, angļu valodā nozīmē "guilty state of mind", "guilty mind",³ kas latviešu valodā savukārt saprotams kā noziedzīgs prāts, noziedzīgs nodoms, rīcības noziedzīguma apzināšanās.⁴ Kā savulaik norādījis viens no pirmajiem ievērojamākajiem ASV krimināltiesību zinātniekiem Dž. P. Bišops, "nevar būt neviens noziegums, ne lielāks, ne mazāks, bez ļauna prāta. Citiem vārdiem sakot, sods ir ļaunprātības sekas. Nedz psiholoģiskās spekulācijās, nedz reliģiozā vai morālā sentimentā, neviens cilvēks jebkurā vecumā nepieļautu, ka persona tiktu atzīta par vainīgu, ja tās prāts tāds nebūtu. Tieši tādēļ tas ir mūsu juridiskās sistēmas princips, gluži tāpat kā, iespējams, jebkuras citas, ka pārkāpuma būtība ir nepatiess nodoms, bez kura tas nevar pastāvēt".⁵

Ne ASV federālajā likumdošanā, ne arī štatu kodeksos nav iekļauta Mens Rea definīcija, un šis jēdziens sagādājis problēmas gan tiesību zinātniekiem, gan tiesām. Gadsimtu laikā, kā to uzsver arī amerikāņu tiesību zinātnieks F. B. Saire, tiesas un zinātnieki ir bijuši bezcerīgās nesaskaņās par Mens Rea precīzo nozīmi, norādot, ka "Mens Rea nenozīmē atsevišķu konkrētu psihes stāvokli, kam jābūt pierādītam kā priekšnosacījumam visai noziedzībai. Mens Rea līdzīgi kā hameleons var iegūt dažādas nokrāsas dažādās situācijās".⁶ Mūsdienīgu Mens Rea skaidrojumu, pēc autores domām, sniedz profesors P. H. Robinsons. Viņš norāda, ka neskaidrības galvenokārt rada divas dažādas nozīmes, kādās tiek lietots termins Mens Rea, proti, plašākā un šaurākā. "Plašākajā nozīmē Mens Rea ir sinonīms vainojamam personas stāvoklim vai, precīzāk, tiem apstākļiem, kas padara personas pārkāpumu pietiekami vainojamu, lai izpelnītos kriminālnotiesāšanas nosodījumu. Šajā plašākajā nozīmē frāze [Mens Rea] ietver visas krimināltiesību 'vainojamības' doktrīnas – pārkāpuma psihes stāvokļa prasības, tai skaitā atvainojošu aizsardzību (excuse defence) kā nepieskaitāmība, brieduma trūkums, spaidi u. c.,"⁷ raksta P. H. Robinsons, uzsverot, ka plašākajā nozīmē Mens Rea tiek lietots vispārējās tiesībās (common law), kā arī citās nejuridiskās zinātnēs, piemēram, psiholoģijā un filozofijā.