Pēc manām domām labs atbildes raksts publicētajam profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna rakstam "Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu", sasaisot ar reālo situāciju un tiesu praksi.Man liekas,ka šādi raksti palīdz labāk izprast tiesisko situāciju un tiesiko domu,kas izveidojusies strādājot ikdienā ar šāda veida jautājumiem.

Runājot par idejas autorības nozīmi - tā tas ir bija un būs, jo jurisprudence ir konservatīva padarīšana. Līdz ar to jauna autora idejām vienmēr ir jābūt labāk nopamatotām. Kas būtībā nemaz nav tikai slikti, jo ar laiku veicina vispārīgā līmeņa celšanos. To starp citu itin labi var redzēt pat tādā nelielā laika nogrieznī kopš iznāk JV - palasies kādreiz 1998 g. rakstus ...



Interesants ir kas cits. Mūsu (Latvijas) civiltiesībās gauži bēdīgi iet ar tiesību normu un institūtu vēsturisko iztulkošanu. Vispārzināms, ka mēs piederam pie kontinentālās saimes, par to ka CL ir pa lielam balstīts uz pandektu jeb vispārīgajām tiesībām ( vāc – “gemeines Recht”), Tas pats ir ar jaunākajiem tiesību aktiem, kas ir nošpikoti no attiecīgajām vācu “gesetzēm” ( piem KcL ). Taču cik daudzi no juristiem spēj reāli strādāt ar šiem avotiem? Un iemesls tam ir pavisam triviāls – vācu valodas ( ne) zināšanas. Jaunākā paaudze zin angļu valodu, vecākā un tie kas no krieviskās vides nākuši arī krievu. Un viss. Diemžēl vāciski nezinošie kaitinošā kārtā ir taisni vairākums civilistu, profesorus ieskaitot. Tāpēc arī tas rezultāts iznāk “eklektisks”, proti tam pamatam tiek uzslāņotas visādas no “common law” sistēmas pārņemtās idejas….