Brīdī, kad iznāks šis “Jurista Vārds”, cerams, jau būs zināms topošās valdības tieslietu ministra amata oficiālais kandidāts. Līdz ar sirsnīgiem apsveikumiem un vēlējumu gūt Saeimas uzticību šis drosmīgais (kā gan citādi) politiķis diemžēl saņems arī rūgtu ceļamaizi. Jo tieslietu nozarē pēc lēmuma sauc daudzas problēmas, turklāt to risinājumu apgrūtina valsts makā svilpojošais caurvējš.

Kad amatā stājas jauns tieslietu ministrs, “Jurista Vārds” allaž piesakās rindā uz interviju un mēģina noskaidrot nozares vadītāja mērķus un līdzekļus to īstenošanai. Mainoties valdībām, mums pašiem un mūsu lasītājiem par pārsteigumu esam sapratuši, ka gandrīz visas šīs intervijas griežas ap vienu un to pašu, it kā mums būtu piemeties vadātājs. Tomēr nav gluži tā, ka žurnālisti vai politiķi (kuri turklāt ir pārstāvējuši dažādas partijas) būtu “ieciklējušies” uz iemīļotām tēmām. Nē, iemesls tam, ka, ejot pie jauna ministra, mums nav jāgudro jauni jautājumi, diemžēl ir fakts, ka lielākā daļa problēmu tieslietu nozari moka gadiem ilgi, faktiski kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Ja nu kādam tas ir piemirsies, varu atgādināt galvenos ikviena līdzšinējā tieslietu ministra “galvassāpju” iemeslus: nesamērīgi (pat nenormāli) gari tiesvedības termiņi, tiesnešu nevienmērīgā noslodze un lietu uzkrājumi atsevišķās tiesās, tiesu varas amatpersonu kvalifikācijas problēmas un atalgojums, tiesu varas neatkarība un tiesu iestāžu novecojusī institucionālā organizācija, kriminālsodu izpildes problēmas (cietumu infrastruktūra, ieslodzīto nodarbinātība u. c.), atkārtotas noziegumu izdarīšanas prevencija un bijušo ieslodzīto resocializācija... Īpašu smeldzi viss minētais iegūst valsts budžeta apcirpšanas apstākļos, kad valdība ir spiesta samazināt valsts iestāžu finansējumu un algas, tajā skaitā tieslietu nozares ierēdņiem un tiesu sistēmas amatpersonām, arī tiesnešiem.

Tomēr izteikšu pārdrošu cerību: iespējams, tieši pašreizējais naudas trūkums varētu mudināt topošo valdību un tieslietu ministru rīkoties tik radikāli, lai, atrisinot vismaz daļu “veco” problēmu, vieglāk tiktu galā arī ar “jaunajām” – tām, ko radījis naudas sarukums. Piemēram, racionalizējot tiesu organizāciju (apvienojot mazās tiesas lielākos tiesu namos, mainot piekritību un izlīdzinot slodzes, samazinot instanču skaitu utt.), tiesu vara kļūtu efektīvāka, paātrinātos tiesiskā apgrozība, mazinātos korupcijas riski un kopumā tiktu stimulēta visa tautsaimniecība. Nevar nepieminēt arī, iespējams, visgrūtāko jaunā ministra uzdevumu: nepārkāpjot tiesu varas neatkarību, jāpanāk, ka tiesnešu algas ir loģiskā un sabiedrībai saprotamā samērā ar citu valsts algotu darbinieku darba samaksu.

Ja kaut daļa no tā visa izdotos, “Jurista Vārda” lasītāji pēc kāda laika varētu ar prieku konstatēt – ministra intervijā ir jaunas tēmas, jo uzdot “tradicionālos” jautājumus vairs nav bijis pamata. Novēlam šādu situāciju gan tieslietu ministram, gan “Jurista Vārda” lasītājiem!

P.S. Paldies žurnālam “Ir” par ļoti pārsteidzošo “Jurista Vārda” veikuma novērtējumu 21. oktobra numurā. Šī redakcijas sleja tomēr nekādā gadījumā nav ministra “kandidāta” programma! :)