Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu?
Izmaiņas Latvijas šķīrējtiesu tiesiskajā regulējumā bija jau ilgstoši nepieciešamas. Tās varētu iedalīt divās grupās. Pirmkārt, nepieciešami uzlabojumi procesa noteikumos un šķīrējtiesu darba organizācijā, tai skaitā ņemot vērā moderno sakaru līdzekļu izmantošanas iespējas. Otrs, specifisks aspekts – nesamērīgi lielais šķīrējtiesu skaists Latvijā un problēmas ar atsevišķu šķīrējtiesu darbu un šķīrējtiesnešu atbildīgumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
