1. Paveiktais, lai Latvija kļūtu par OECD dalībvalsti

2016. gada 1. jūlijā Latvija oficiāli kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 35. dalībvalsti. Dalība OECD bija Latvijas ārpolitikas prioritāte gandrīz divdesmit gadus. TM iesaiste un loma, nodrošinot šīs ārpolitikas prioritātes īstenošanu, bija ļoti būtiska, jo tās pārziņā ir kukuļdošanas apkarošanas un korporatīvās pārvaldības jautājumi – viens no iestāšanās svarīgākajiem kritērijiem. Kopš 2014. gada jūnija Latvija ir OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos dalībvalsts, kas ir viens no svarīgākajiem OECD dokumentiem. Pievienošanās konvencijai nozīmēja ne tikai noteiktu saistību uzņemšanos, bet arī dalību ļoti skrupulozā savstarpējā valstu novērtēšanas mehānismā. Tā 2014. gada jūnijā un 2015. gada oktobrī OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa pieņēma Latvijas pirmās un otrās fāzes novērtējuma ziņojumus, kas saturēja noteiktas rekomendācijas, kas bija vērstas uz konvencijas prasību izpildi. Balstoties uz minētajiem ziņojumiem, Latvijai tika izvirzītas arī noteiktas prasības, kuru izpilde bija nepieciešama, lai OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa varētu sniegt pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD.

2016. gadā TM vadībā tika nodrošināts, ka šie iestāšanās kritēriji ir pilnvērtīgi un laicīgi izpildīti. Proti, tika uzlabots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu efektīvu cīņu ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Sadarbībā ar LU Juridisko fakultāti un Tiesu administrāciju tika organizēta zinātniski praktiska konference "Tiešs nodoms kukuļošanā: interpretācijas problemātika krimināltiesībās", kurā tika meklēti risinājumi OECD rekomendācijas ieviešanai Latvijas normatīvajā regulējumā saistībā ar tiešu nodomu kukuļošanā.

Neskatoties uz to, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, TM darbs ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanas jomā nav apstājies. Dalība OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā paredz konstantu Latvijas situācijas konvencijas saistību izpildē novērtējumu. 2016. gada oktobrī Latvija ziņoja par noteiktu rekomendāciju izpildi. Savukārt 2017. gada oktobrī Latvijai būs jāsniedz pārskats par visu otrās fāzes rekomendāciju izpildi. Kā Ministru prezidents M. Kučinskis Parīzē, parakstot Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD, minēja – iestāšanās OECD nekad nav bijis pašmērķis. Latvijai ir jāpabeidz OECD rekomendāciju ieviešana, kā arī, neapstājoties pie sasniegtā, jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas ļautu attīstīties valsts tautsaimniecībai. Tāpēc TM arī 2017. gadā turpinās darbu, nodrošinot Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību OECD standartiem kukuļošanas apkarošanas jomā.

Otrs būtisks TM uzdevums bija pabeigt izvērtēšanas procesu par Latvijas normatīvā regulējuma un prakses atbilstību OECD Korporatīvās pārvaldības principiem. Minētais izvērtēšanas process OECD Korporatīvās pārvaldības komitejā tika uzsākts jau 2014. gadā, un tā ietvaros tika detalizēti izvērtēts tiesiskais regulējums un faktiskā situācija attiecībā uz biržā kotētajām sabiedrībām un ar to darbību saistītajās jomās (tiesu sistēma komerclietās, tiesībsargājošo un kontroles iestāžu darbība, maksātnespēja, komerctiesiskais regulējums u.c.). OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja 2016. gada aprīlī deva pozitīvu atzinumu, tādējādi noslēdzot Latvijas iestāšanās sarunas.

OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja un OECD Sekretariāta eksperti Latvijas regulējumu ir novērtējuši par saskanīgu un atbilstošu OECD atzītajai labajai praksei. Atbilstība G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principiem nozīmē, ka labai korporatīvajai pārvaldībai Latvijā ir ielikti spēcīgi pamati un radīti nepieciešamie priekšnoteikumi tās turpmākai attīstībai. Tomēr Latvija ir saņēmusi arī rekomendācijas, kā savu korporatīvās pārvaldības regulējumu un praksi pilnveidot. Viena no tām attiecas uz saistīto pušu darījumiem. Izpildot OECD sniegto rekomendāciju, TM ir izvērtējusi normatīvo regulējumu par saistīto pušu darījumu izvērtēšanas, apstiprināšanas un atklāšanas kārtību un izstrādājusi grozījumus tajā. Likumprojekti "Grozījumi Komerclikumā" un "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" 2016. gada nogalē ir iesniegti Saeimā un pieņemti pirmajā lasījumā. Grozījumi pamatā vērsti uz biržā kotētajām sabiedrībām un paredz kārtību, kā šīs sabiedrības izvērtē un noslēdz darījumus ar saistītajām pusēm, kā arī atklāj informāciju par noslēgtajiem saistīto pušu darījumiem. Tomēr ar grozījumiem tiek pilnveidota arī kārtība, kā slēdzami saistīto pušu darījumi "parastajās" kapitālsabiedrībās.

Laba korporatīvā pārvaldība ir vitāli svarīga kapitālsabiedrības ilgtermiņa attīstībai un izaugsmei, investoru piesaistei un uzticēšanās veicināšanai un valsts ekonomikas attīstībai kopumā. Taču labu korporatīvo pārvaldību nevar uzspiest ar likumu, sodiem vai sankcijām, jo tā rodas pašā kapitālsabiedrībā un iemieso pašas kapitālsabiedrības vērtības, principus un morāles apsvērumus.