1. Dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma³ (turpmāk – Īpašuma likums) 15. panta pirmajai un otrajai daļai "dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā" un "dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki".

Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv un darbojas neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki ir apvienojušies sabiedrībā, biedrībā vai kooperatīvā un ir tās dalībnieki.⁴ Dzīvokļu īpašnieku kopība pastāv, pirms dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par kādas biedrības vai sabiedrības dibināšanu attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un kopības lēmumu izpildes nodrošināšanai. Dzīvokļu īpašnieku kopība ietver visus dzīvokļa īpašuma īpašniekus, turpretī iestāšanās kādā biedrībā vai sabiedrībā ir brīvprātīga izvēle. Šī nianse ir ļoti būtiska, jo praksē bieži vien tiek jaukta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana ar attiecīgās sabiedrības / biedrības lēmumu pieņemšanu, kas saistoši ir tikai biedriem, nevis visiem dzīvokļa īpašuma īpašniekiem.

Īpašuma likumā nav noteikts, kāds ir dzīvokļu īpašnieku kopības statuss, vai tā ir juridiskā persona, vai tai var būt sava manta, vai tā var būt par dalībnieku civilprocesā vai kriminālprocesā. Sākotnēji 2006. gada Īpašuma likuma likumprojektā⁵ tika speciāli norādīts, ka "dzīvokļu īpašnieku kopība nav juridiskā persona",⁶ taču spēkā esošajā Īpašuma likumā šādas norādes nav. Rodas jautājums – vai dzīvokļu īpašnieku kopībai kā fizisko un juridisko personu apvienībai varētu būt piešķirams juridiskās personas statuss un vai tā vispār ir tiesību subjekts?

Ja noteiktu, ka kopība ir juridiskā persona, tad tas, iespējams, atvieglotu piedalīšanos civilprocesā kā lietas dalībniekam.

Lai gan doktrīnā norādīts, ka "juridiskās personas" definīcija nav nekur noteikta⁷ un turklāt, ja skatāmies Civillikuma 1407. pantu, tad par juridisko personu atzīstamas ir personu apvienības, kas it kā varētu būt saskatāms dzīvokļu īpašnieku kopības gadījumā, tomēr tas īsti neder, jo tad prasītos risināt tādus jautājumus kā mantas nošķirtība, reģistrācija un pārvalde.

Kā piemēru varētu minēt mantojumu, kas, lai gan nav iekļauts Civillikuma 1407. pantā, ir juridiskā persona.⁸ Mantojums nav lietu kopība, jo mantojumā ietilpst ne tikai visa mantojuma atstājējam piederējusī kustamā un nekustamā manta, tiesības, bet arī mantojuma atstājēja saistības.⁹ Mantojuma pārstāvību veic aizgādnis vai mantinieks, un mantojums var piedalīties civiltiesiskajās attiecībās – slēgt darījumus, būt dalībnieks civilprocesā. Tieši tāpat arī varētu darboties dzīvokļu īpašnieku kopība, ja noteiktu, ka tā ir juridiskā persona – tai varētu atvērt norēķinu kontus kredītiestādēs, tā varētu iegūt mantu, slēgt darījumus, savukārt pārstāvis varētu būt iecelts ar kopības lēmumu vai pārvaldnieks.