Katrs tīkla kodekss nosaka valstīm pienākumu īstenot pasākumus, kuru ietvaros būs jāveic nozīmīgas izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos, jāpanāk reģionālas vienošanās un jāizstrādā vienotas metodikas vai noteikumi. Šajā procesā ir iesaistīti visi tirgus dalībnieki, sadales un pārvades sistēmu operatori, nacionālās regulatīvās iestādes u.c. puses. Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksu ieviešanas process nākamajos trīs gados paredz daudz darba pie normatīvo aktu izstrādes un konsultācijām.

Tīklu kodeksi ir pamats, uz kura tiek būvēts Eiropas vienotais elektroenerģijas tirgus.

Eiropas savienotā pārvades sistēma tiek vadīta saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē pārvades sistēmas operatoru darbības un nosaka, kā lietotāji var piekļūt elektrotīkla pakalpojumiem. Līdz šim tīkla vadības un tirdzniecības noteikumi bijuši noteikti katras valsts nacionālajos normatīvajos aktos. Tomēr, palielinoties starpvalstu elektrolīniju jaudai starp valstīm Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgū, vienotu noteiktumu pieņemšana un ieviešana kļūst arvien svarīgāka, lai efektīvi nodrošinātu reģionālas elektroenerģijas tirdzniecības plūsmas. Šādi noteikumi, kas šobrīd zināmi kā Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksi, regulē visus starpvalstu tirdzniecības darījumus un pārvades sistēmas vadības procesus.

Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksi ir noteikumu kopums, ko piemēro vienai vai vairākām elektroenerģijas sektora jomām. Tīkla kodeksu nepieciešamība jau tika identificēta Trešās enerģijas pakotnes izstrādes laikā. Regula (EK) Nr. 714/2009¹ (turpmāk – Regula Nr. 714) nosaka jomas, kurās ir jāizstrādā Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksi un jāreglamentē to izstrādes process. Regulas preambulas 6. punkts paredz, ka tīkla kodeksus izveido, lai ar tiem nodrošinātu un pārvaldītu efektīvu un caurskatāmu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga pārvades sistēmu plānošana un attīstība Eiropā, tostarp jaunu starpvalstu elektrolīniju izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus.