Lai arī kādi politiski spēki parlamentā veido valdības, tās ļoti reti un vien ārēja spiediena ietekmē ir spējīgas uz tālredzīgiem lēmumiem.¹ Minēto apstākļu kopums acīmredzami ir radījis arī šo konkrēto priekšlikumu, ko portālā "ManaBalss.lv" atbalstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu. Iedziļinājies priekšlikumā un izvērtējis sekas, kas iestāsies, ja šāds likuma grozījums tiktu pieņemts, piekrītu, ka "atturēšanās" svītrošana no Saeimas kārtības ruļļa ir atbalstāma. Vienlaicīgi gan neslēpšu, ka šaubos, vai minētie 11 000 pilsoņu būs apmierināti ar galarezultātu, ja priekšlikums gūs Saeimas vairākuma atbalstu. Varētu atkārtoties vēsture un atgadīties līdzīgi kā savulaik ar 2009. gada 11. jūnija Saeimas kārtības ruļļa 186. panta grozījumiem.

Ar grozījumiem panāca, ka jaunu frakciju veidošana tiek liegta, tāpat kā ir apturēta deputātu "staigāšana". Tai pašā laikā izmaiņas radīja arī neparedzētus blakus efektus.² Ja no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta otrā teikuma, kā iecerējuši iniciatīvas autori, svītro vārdus "vai "atturas"", attiecīgi pants skanētu šādi: "Balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā balsošana notiek aizklāti. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret"." Esmu pārliecināts, ka deputāti, kad vēlēsies atturēties no balsojuma, vienkārši nebalsos par jautājumiem vai vispār savu balsošanas karti izņems no Saeimas elektroniskās balsošanas iekārtas pults.