Ierosme nedaudz pakavēties pie tēmas par jurista arodveselību tika gūta kādā konferencē, kas lielākoties pulcēja mediķus, nevis juristus un tematiski aptvēra nodarbināto arodveselības jautājumus. Cita starpā, minot konkrētu profesiju piemērus, juristi izskanēja starp tiem, uz kuriem aizvien vairāk ir attiecināma garīgā pārslodze darbā un izdegšanas sindroms. Turklāt arodveselības ekspertu prakse ataino, ka arī juristi ir starp tām nodarbināto grupām, kas ielaiž savas arodkaites un savlaicīgi nemeklē palīdzību. Tāpēc nereti "Jurista Vārda" slejās ir ticis skarts jautājums par juristu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, taču šoreiz uzmanības centrā ir izvirzīta viņu arodveselība.

Tās kontekstā ir jārunā gan par fizisko, gan garīgo veselību, kas papildus aplūkota vēl citos žurnāla materiālos, bet šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz iespējamiem darba vides psihoemocionāliem kaitīgiem riska faktoriem un garīgās pārslodzes sekām jurista darbā, jo prakse liecina, ka to izplatība ir ļoti liela, bet joprojām ne pietiekami novērtēta. Turklāt, kā uzsvērts speciālajā literatūrā, stress, tostarp darbā, mūsdienās jau ir ieguvis epidēmijas raksturu, un, tā kā nelabvēlīgie vides faktori uz cilvēku galvenokārt iedarbojas tieši ar stresa starpniecību, aizvien pieaug ar stresu saistīto saslimšanu un slimību skaits. Tādēļ situācijas nopietnība pieprasa, lai darba devēji un arī katrs pats šīs sakarības nevis ignorētu, bet gan pievērstu atbilstošu vērību darba organizācijai un psiholoģiskajam noskaņojumam darba vietā, jo tam ir visciešākais sakars ar nodarbināto veselību un atdevi darbam.