Kaut arī ir grūti racionāli izskaidrot to, kāpēc cilvēce tik dedzīgi svin gadumiju, resp., faktu, ka Zeme ir kārtējo reizi apriņķojusi apkārt Saulei, tomēr tieši ar Jaunā gada atnākšanu bieži vien saistās daudzas pārmaiņas. Šai robežšķirtnei bieži vien pieskaņojas arī likumdevējs, nosakot 1. janvāri (un nevis, piemēram, 3. februāri vai 28. augustu) par likumu spēkā stāšanās brīdi. Tā 2019. gada 1. janvārī spēkā stājās 139 tiesību akti, to skaitā 34 likumi un 78 Ministru kabineta noteikumi.

To vidū atrodami gan sausi tehniski grozījumi, gan saturiski svarīgi jaunumi, tai skaitā plaši zināmie grozījumi Satversmē, kas turpmāk nosaka atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas (kas notiks jau šogad), kā arī jaunais Diasporas likums, kura mērķis ir stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar mūsu valsti. Starp daudzajiem tiesību aktiem kā būtiski jāmin arī konkrētāki un praktiskāki jaunumi, piemēram, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas centīsies ierobežot ātro kredītu apmērus un samaksu par tiem, kā arī agresīvo reklamēšanu (to gan tikai no 1. jūlija). Vairāki jauni tiesību akti nosaka jaunus pasākumus un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risku novēršanai u.c. Tikmēr vismaz viens plānotais jaunums ir atlikts: sakarā ar tehniskām problēmām no 1. janvāra tomēr nesāka darboties valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma.

Gadumija līdzi nesa arī cerības uz jaunu valdību, ko gaidām kopš 13. Saeimas pirmās sēdes 2018. gada 6. novembrī: šī žurnāla tapšanas brīdī masu mediji ziņoja par gaidāmu Valsts prezidenta un eventuālā valdības vadītāja tikšanos un cerību uz pietiekami lielu atbalstu četru vai piecu partiju koalīcijai.

Pēc Saeimas vēlēšanām jau apkopojām partiju priekšvēlēšanu solījumus tieslietu nozarē, to vidū dominēja dažādos veidos izteikta apņemšanās uzlabot tiesu sistēmas darbu: "Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai." (Jaunā konservatīva partija); "Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām." (Nacionālā apvienība); "Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju." (Attīstībai Par); "Lietas iztiesāt divos gados. Atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanai. Pietiekami resursi efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai." (Jaunā Vienotība); "Reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkura tiesvedība Latvijā varētu tikt pabeigta gada laikā." (Politiskā partija "KPV LV"). Tomēr valdības koalīcijas kopīgie mērķi kļūs zināmi vien tikai pēc valdības deklarācijas sastādīšanas, savukārt izvēlētie līdzekļi un spēja īstenot šos mērķus parādīsies tikai valdības darba gaitā.

Visbeidzot – runājot par "Jurista Vārda" plāniem šim gadam, jāsāk ar pateicību tiem 260 lasītājiem kas saspringtajā pirmssvētku gaisotnē veltīja savu laiku dalībai mūsu aptaujā 2018. gada nogalē. Ar pateicību pieņemam līdzšinējā darba vērtējumu: vidēji 92 % no aptaujas dalībniekiem, atbildot uz pieciem dažādiem jautājumiem, "pilnībā piekrita" vai "drīzāk piekrita" tam, ka viņus apmierina žurnāla saturs un forma, 97 % uzskatīja, ka "Jurista Vārdam" ir laba reputācija un autoritāte Latvijas tiesību telpā, bet 94 % – ka žurnāls veicina tiesiskas domas un prakses attīstību; turklāt pilnīgi visi 100 % bija vienisprātis, ka Latvijai nepieciešams specializēts, vispārējs juridisks preses izdevums.

Ņemot vērā šo vērtējumu, mums it kā nebūtu pamata uzsākt kādas principiālas pārmaiņas "Jurista Vārdā", tomēr, sekojot mūžīgajai atziņai, ka pastāvēt var vienīgi tas, kas mainās, ar lielu uzmanību izvērtēsim arī kritiskās piezīmes, pārdomas un ieteikumus žurnāla un portāla tālākai attīstībai, ko saņēmām šīs aptaujas gaitā, kā arī īstenosim pašas redakcijas plānotās ieceres. Tai skaitā – vēl rūpīgāk sekot Latvijas tiesiskās sistēmas problēmām un attīstībai. Ļoti ticams, ka par tematu daudzveidību rūpēsies arī 13. Saeimas likumdošanas aktivitātes un gaidāmās jaunās valdības darbs. Taču jau šobrīd ir zināms "Jurista Vārda" šī gada otrā laidiena temats – pašvaldību tiesības.

Lasiet un rakstiet "Jurista Vārdam" arī 2019. gadā!