Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.¹ Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.²

Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,³ kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.⁴ Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns⁵ jeb institūcija, kuras kompetence un tiesības tieši paust pašvaldības tiesisko gribu ir noteiktas pašvaldību darbību reglamentējošajā likumā – likumā "Par pašvaldībām" (turpmāk – Pašvaldību likums). Tātad dome ir uzskatāma par pašvaldības augstāko pārvaldes institūciju.

Domes tiesības pieņemt (arī – izdot, apstiprināt) saistošos noteikumus ir nostiprinātas Pašvaldību likumā.⁶ Turklāt Pašvaldību likums tieši nosaka, ka domes lēmumiem jāatbilst Satversmei, Pašvaldību likumam un citiem likumiem, kā arī MK noteikumiem.⁷ Minētais nosacījums attiecināms arī uz saistošajiem noteikumiem, jo domes pārvaldības instruments ir domes lēmumi, kas tiek pieņemti sēdēs,⁸ tajā skaitā ar lēmumu tiek apstiprināti saistošie noteikumi. Saistošie noteikumi ārējo normatīvo aktu hierarhijā atrodas uz viszemākā pakāpiena,⁹ līdz ar to ir pakļauti pārējo ārējo normatīvo aktu priekšrakstiem.

Turpmāk no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – Ministrija) skatpunkta aprakstītā saistošo noteikumu izstrādāšanas, apstiprināšanas un spēkā stāšanās kārtība attiecināma uz lielāko daļu saistošo noteikumu veidu pēc to regulējamiem jautājumiem. Atšķirīgas prasības ir saistošo noteikumu par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem (turpmāk – pašvaldības budžets), teritorijas plānojuma un lokālplānojumu izstrādei, kā arī šo un vēl atsevišķu saistošo noteikumu (piemēram, pašvaldības nolikuma) spēkā stāšanās kārtībai. Savukārt saistošo noteikumu grozījumu izstrādāšanas, apstiprināšanas un spēkā stāšanās procesuālā kārtība neatšķiras no saistošo noteikumu pamatredakcijas izstrādes, izņemot juridiskās tehnikas nianses.

Tāpat arī atsevišķu jomu saistošos noteikumus izvērtē atšķirīgas Ministrijas struktūrvienības. Proti, teritorijas plānojumus un lokālplānojumus – Telpiskās plānošanas departaments, saistošos noteikumus ūdenssaimniecības, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos – Vides aizsardzības departaments, pašvaldības budžetu – Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļa, bet pārējos saistošos noteikumus – Pašvaldību departamenta Pašvaldību pārraudzības nodaļa.

Pilnvarojums izdot saistošos noteikumus

Saistošie noteikumi, līdzīgi kā MK noteikumi, var tikt izdoti, pamatojoties uz augstāka spēka normatīvajā aktā ietvertu pilnvarojumu. Pilnvarojumā nosaka saistošo noteikumu satura galvenos virzienus.¹⁰ Šāds pilnvarojums ir ietverts gan Pašvaldību likumā,¹¹ gan vairākos jau konkrētu jomu regulējošos ārējos normatīvos aktos (likumos un MK noteikumos). Par pilnvarojošām izdot saistošos noteikumus uzskatāmas tādas tiesību normas, kurās ietverta norāde uz domes tiesībām regulēt attiecīgo jautājumu vai tieša norāde uz šī regulējuma noteikšanu saistošajos noteikumos. Šajā sakarā MK 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) paredz, ka pilnvarojumu izdot pašvaldības saistošos noteikumus veido, izman­tojot vienu no šādiem paņēmieniem: frāze "pašvaldības dome nosaka" un saistošo noteikumu satura galveno virzienu apraksts; saistošo noteikumu satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka pašvaldības dome"; frāze "pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.¹² Tātad šāda veida regulējuma esība likumā vai Ministru kabineta noteikumos norāda uz domes pienākumu izdot saistošos noteikumus.

Jāvērš uzmanība uz dažiem aspektiem Noteikumu Nr. 108 regulējuma sakarā. Pirmkārt, Noteikumi Nr. 108 stājās spēkā 2009. gada 18. februārī, līdz ar to likumos un MK noteikumos, kas izstrādāti pirms Noteikumu Nr. 108 spēkā stāšanās (un ne tikai), pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai (turpmāk arī – saistošo noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums) var būt formulēts citādi. Otrkārt, norādītās pilnvarojošās frāzes ir formulētas tādā gramatiskā formā, kas satur pienākumu izdot saistošos noteikumus, taču likumos un MK noteikumos ir sastopams arī tāds pilnvarojums, kas domei dod tiesības izvēlēties, vai izdot saistošos noteikumus (piemēram, "dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus",¹³ "dome var pieņemt saistošos noteikumus",¹⁴ ).