Sadarbības ekonomikas tendences Latvijā un identificētie problēmjautājumi

Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas vienpadsmit platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 milj. eiro, nodrošinot 3162 darba vietas. Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, Eiropas Komisija secina, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63 % no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātām personām (0,33 % no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.¹

Sadarbības platformas Latvijas iedzīvotāju vidū guvušas lielu atsaucību. Latvija ir TOP 3 Eiropas valstu vidū, kuras iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā 36 %, Īrijā 35 %, Latvijā 24 %, Horvātijā 24 %) un kuras iedzīvotāji regulāri izmanto sadarbības ekonomikas platformas (Īrijā 12 %, Latvijā 9 %, Francijā 7 % iedzīvotāju).²

Eiropas Komisijas pētījumā, vērtējot uzņēmējdarbības vides piemērotību sadarbības ekonomikai, Latvija ierindota 22. vietā starp 28 dalībvalstīm. Latvija augstu novērtēta viesu izmitināšanas jomā, kas galvenokārt ir saistīts ar regulējumu nodokļu un mājokļu noteikumos, bet mazāk labvēlīgs vērtējums ir finanšu un transporta pakalpojumu jomā. Viszemāk Latvijā novērtēta sadarbības ekonomikas administrēšana.

Latvijā nav īpaša atsevišķa normatīvā akta, kas vispārēji regulētu sadarbības ekonomiku, taču atsevišķi nosacījumi ir ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos. Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.