Viens no izaicinošiem datu pārziņa pienākumiem, kas paredzēts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – Regula), ir noteikts Regulas 25. pantā. Proti, datu pārzinim ir jānodrošina, ka tiek izmantoti atbilstoši datu apstrādes līdzekļi, lai efektīvi īstenotu datu aizsardzības principus, ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas, apstrādes raksturu un citus apsvērumus, kā arī jānodrošina, ka apstrādē ir integrētas vajadzīgās garantijas, lai izpildītu Regulas prasības un aizsargātu datu subjektu tiesības. Nenoliedzami, Regulas 25. pants ir viens no inovatīvākajiem un ambiciozākajiem ar Regulu uzliktajiem pienākumiem, jo pirmo reizi koncepti "integrētā datu aizsardzība" (privacy by design) un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" (privacy by default) tiek noteikti par juridisku pienākumu, nevis ieteikumu vai datu pārziņu labo praksi.

Integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma attīstība

Jau pirms Regulas 25. panta pieņemšanas redakcijā, kādā tas ir šobrīd, datu aizsardzība pēc noklusējuma, it īpaši pēdējā desmitgadē, jau veidoja būtisku sastāvdaļu personas datu aizsardzības un privātuma tiesībās.

2010. gadā 32. starptautiskajā datu aizsardzības un privātuma konferencē tika pieņemta rezolūcija par integrēto datu aizsardzību,¹ ar kuru tika apzināti tehnoloģiju attīstību izaicinājumi attiecībā uz privātumu un datu aizsardzību. Integrētā datu aizsardzība tika atzīta par privātuma aizsardzības būtisku sastāvdaļu, kā arī tika rosināts pieņemt šā koncepta būtiskākos principus. 29. panta darba grupa, kas bija neatkarīga Eiropas darba grupa un kas līdz Regulas piemērošanas brīdim risināja jautājumus par privātās dzīves un personas datu aizsardzību, 2014.