Medicīniskais dokuments kā pierādīšanas līdzeklis

Medicīniskie dokumenti par primārās un sekundārās veselības aprūpes saņemšanu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu ir medicīniski ieraksti, kuros tiek iekļauta informācija, kas nodrošina pacienta atpazīstamību, apliecina diagnozi, pamato izmeklējumus un ārstēšanas metodes, kā arī precīzi ataino ārstēšanas rezultātus.¹ Jāņem vērā, ka ierakstus tajos ir kompetentas veikt tikai ārstniecības personas,² proti, personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību.³

Administratīvā procesa likuma izpratnē medicīnisks dokuments ar nozīmi lietā ir rakstveida pierādījums – pierādīšanas līdzeklis, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 167. pantam satur ziņas par faktiem, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās. Pierādīšanas līdzeklis savukārt ir informācijas avots, no kura tiesa iegūst pierādījumus – informāciju, uz kuras pamata tālāk var izdarīt secinājumu par kādu faktu.⁴ Medicīniskā dokumentācija satur lietas izskatīšanai vitāli svarīgu informāciju daudzu lietu kategorijās, un tās objektīvai un pareizai novērtēšanai neapšaubāmi var būt izšķiroša nozīme taisnīgam lietas rezultātam.

Jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu medicīnisko dokumentu vērtēšana īpaši neatšķiras no citu rakstveida pierādījumu vērtēšanas. Proti, tāpat kā jebkuru pierādījumu, arī medicīniskos dokumentus tiesai ir pienākums novērtēt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154.