No vienas puses, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vienkāršāku – maksājumi kļuvuši teju neredzami un neprasa mūsu aktīvu līdzdalību, finanšu pārvaldību var veikt viedtālrunī, un arī auto var nopirkt un reģistrēt, personīgi neapmeklējot Ceļu satiksmes drošības direkciju. Tomēr, no otras puses, ir skaidrs, ka procesi un sistēmas, kas ļauj to visu nodrošināt, kļūst vēl komplicētāki un mums paliek aizvien grūtāk izprast to darbības principus.
Pēdējā laika attīstības tendences iezīmē jaunu vīziju, kurā nākotnes ekonomika ir digitāla, interneta ekonomika, kurā daudzi procesi var notikt bez starpniekiem, balstoties uz tehnoloģijām un savstarpēji cieši salāgotām sistēmām, t.sk. pārnesot arī fiziskās vides objektus uz digitālo vidi. Veids, kā digitālajā vidē ienest fiziskās vides aktīvus, saucas par tokenizāciju, un sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tas digitālajā ekonomikā izraisīs revolūciju.
Kas ir tokeni?
Līdz šim populārākie mums zināmie tokeni ir saistīti ar kriptovalūtām. Bitcoin ir kriptovalūta, kurai ir savi virtuālie tokeni jeb monētas, kas kalpo tās denominācijai un kuras var nodot citai personai vai ar kurām var maksāt par precēm un pakalpojumiem. Ar brīdi, kad kriptovalūtu tokenu izveidei mazinājās nepieciešamība veidot savu infrastruktūru un kļuva iespējams izmantot citu blokķēdi to veidošanai, sākās kriptovalūtu renesanse. Tomēr tokenu pielietojumu, kā arī to veidu ir daudz vairāk.
Plašākā izpratnē tokenizācija ir process, kurā tiesības uz fizisko vai digitālo aktīvu tiek izveidotas digitālā tokena veidā. Tokens var būt digitālajā vidē izveidots žetons, kas apstiprina tiesības uz kaut ko citu. Tās var būt gan tiesības, kas iegūtas fiziskajā vidē, piemēram, mākslas darbu autortiesības, izglītību apliecinoši dokumenti, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tā arī digitālajā vidē iegūtas autortiesības, piemēram, uz publikāciju sociālajā tīklā, vai īpašumtiesības uz kādu virtuālu aktīvu.1 Viens no spilgtākajiem pēdējā laika piemēriem ir sociālās platformas Twitter vadītāja Džeka Dorsija izveidotais viņa pirmā tvīta digitālais sertifikāts, kas tika pārdots par kriptovalūtu Ethereum 2,9 milj.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
