2021. gada 27. maijā Satversmes tiesa noraidīja bijušās Parex bankas subordinētā kapitāla īpašnieka Rema Kargina konstitucionālo sūdzību par normām, kuras bankai liedz šo ieguldījumu viņam atmaksāt, pirms valstij atdots viss bankas saņemtais atbalsts. Konkrētajā gadījumā tas nozīmē viņam piederošā subordinētā kapitāla pilnīgu zaudēšanu. Satversmes tiesa uzskatīja, ka nebūtu taisnīgi publiskos līdzekļus izlietot kapitāla īpašnieku glābšanai no komercdarbības riska.¹ Taču pārdomu vērts ir jautājums par to, vai Satversmes tiesa maz būtu varējusi pieteicēju pasargāt no sekām, kuru iestāšanos prasa Eiropas Komisijas lēmums.

Lietas apstākļu hronoloģija atbildi uz šo jautājumu, šķiet, padara lielā mērā pašsaprotamu.

Lietas apstākļi

2007. gada otrajā pusē pasaulē plašumā vērsās likviditātes krīze: kreditoru uzticēšanās parādniekiem mazinājās, un parādnieku saistību pārfinansēšana kļuva arvien grūtāka. Šajā laikā Parex banka bija "starp trim lielākajām [Latvijas] bankām visos privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanas segmentos".