Lions Feihtvangers esot teicis, ka "cilvēkam ir vajadzīgi divi gadi, lai iemācītos runāt, un sešdesmit gadi, lai iemācītos turēt mēli aiz zobiem". Krimināllikums savukārt paredz, ka mēles neturēšana jeb komercnoslēpuma neatļauta izpaušana citai personai var beigties ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šajā rakstā aplūkošu komercnoslēpuma regulējumu no darba tiesisko attiecību skatpunkta un centīšos atbildēt uz jautājumiem, vai tiešām viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību ietvaros, ir jātur aiz zobiem un vai nevar "dabūt pa zobiem", ja tomēr iegūto informāciju darbinieks izplata tālāk.
Ne viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību laikā, ir jātur slepenībā
Darba līgumam un no tā izrietošajai darbinieka spējai apliecināt savas prasmes un tās attīstīt ne vien darba devēja labā, bet arī pilnveidot sevi kā personību, ir ne vien eksistenciāla, bet arī sociāla un attiecībā pret darbinieku – radoša nozīme.1 Tāpēc nebūtu pareizi, ja viss, ko darbinieks ir iemācījies vai uzzinājis, veicot savus darba pienākumus, piederētu darba devējam. Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvas (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/943) apsvērumos, komercnoslēpuma definīcija neietver triviālu informāciju, pieredzi un prasmes, ko darbinieki ieguvuši ikdienišķā savas nodarbinātības gaitā, kā arī informāciju, kas ir vispārēji zināma vai brīvi pieejama personām aprindās, kuras parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.2
Tāpat Direktīva Nr. 2016/943 nesniedz nekādu pamatojumu, lai ierobežotu to, ka darbinieki izmanto pieredzi un prasmes, ko tie godīgā veidā ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus.3
Kas ir komercnoslēpums, un kā darbinieks to var uzzināt
Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma (turpmāk – KAL) 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
