Šis grāmatžurnāls "Dzīvojamo telpu īre un saistītie jautājumi", ko turat rokās drukātu vai lasāt digitālu, ir ļoti nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ, un pie tiem ir vērts pakavēties.

Pirmkārt, civiltiesībnieki labāk par citiem zina, ka, neraugoties uz tēmas nozīmību, dzīvojamo telpu īres jomā Latvijā tikpat kā nav juridiskās literatūras. Noteikti ar pienācīgu cieņu ir jāpiemin Augstākās tiesas senatora Dr. iur. Rolanda Krauzes devums, sagatavojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" komentārus, taču kopš to pēdējā papildinātā izdevuma iznākšanas jau aizritējuši daudzi gadi. Turklāt komentētais likums šobrīd ir zaudējis spēku, un tā vietā stājies jauns.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pārbaudot tās krājumos esošos grāmatu resursus, pārliecinājāmies, ka īres tiesību jomā, neskaitot publikācijas periodikā, patiesi daudzus gadus nav bijis jaunu izdevumu. Pēdējie materiāli bibliotēkas plauktā datēti ar 2008. gadu. Jāatzīst, ka arī "Jurista Vārds" nevar lepoties ar plašu satura piedāvājumu dzīvojamo telpu īres tiesībās, jo daudzu tūkstošu rakstu arhīvā šai civiltiesību apakšnozarei līdz šim veltīta vien saujiņa publikāciju – šajā virzienā trūkst ieinteresētu autoru. Līdz ar to šis grāmatžurnāls nešaubīgi aizpilda būtisku robu īres tiesību literatūras avotu klāstā. Par šo darbu esam ļoti pateicīgi autoru kolektīvam.

Otrkārt, pēc nepilniem trīsdesmit darbības gadiem 1993. gada likumu "Par dzīvojamo telpu īri" ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums, kas ir spēkā no 2021. gada 1. maija. Šī likuma izstrāde un pieņemšana parlamentā ir prasījusi aptuveni piecus gadus. Varētu šķist, ka tik ilgs laiks ir bijis pietiekams, lai radītu jaunu, kvalitatīvu un mūsdienu mājokļu īres tirgus apstākļiem un vajadzībām atbilstošu tiesisko ietvaru. Diemžēl tā ir tikai šķietamība, jo, individuāli strādājot ar katru šī izdevuma autoru, radās sajūta, ka ilgstošajam un pretrunu plosītajam likuma izstrādes procesam vienkārši tika pielikts punkts, lai tas reiz beigtos, un nevis tādēļ, ka tas bija loģisks labi padarīta darba noslēgums. Tāpēc šī izdevuma sagatavošana kļuva par lielu izaicinājumu arī redakcijai, jo, teikšu godīgi, daudzi uzrunātie autori sākotnēji vai vispār nemaz nevēlējās piedalīties satura veidošanā, norādot, ka jaunais likums neiemieso tās idejas un mērķus, par kuriem viņi ir iestājušies, tostarp līdzdarbojoties likumprojekta izstrādes un apspriedes procesa dažādos posmos, tādēļ būtu grūti to objektīvi komentēt. Vienlaikus nevar noliegt, ka jaunajam regulējumam tika veltīti arī komplimentāri vārdi. Viss atkarīgs no skatpunkta un aplūkojamā tiesību institūta.

Uzklausot šos dažādos viedokļus un to pamatā esošos argumentus, kļuva skaidrs, ka jaunajam īres tiesisko attiecību regulējumam un ar to saistītajiem procesuālajiem jautājumiem veltīts tematiskais izdevums ir nevis vēlamība, bet redakcijas pienākums – pret šo tiesību nozari un sabiedrību, kas ir pelnījusi skaidrību. Jo kļūdas, ja tādas ir, var un vajag labot, taču vispirms ir svarīgi profesionāli nošķirt, kur ir nepilnības, bet kur – uzskatu dažādība, emocijas un jauna pieredze, kas visiem jāapgūst.

Un tieši tāds arī ir izdevies šis grāmatžurnāls – tas piedāvā kompetentu speciālistu viedokļus, kuri ne tikai atklāj un identificē regulējuma trūkumus, bet arī atspērienam tālākām diskusijām piedāvā redzējumu par to, kā veidot šo jauno pieredzi konkrētu normu vienveidīgā izpratnē un piemērošanā. Tas ir ļoti svarīgi, jo šis faktors ir daudzu normatīvo aktu veiksmes vai neveiksmes pamatā. Jau teju 15 gadus esot "Jurista Vārda" komandā, secinu, ka nereti daudzu samilzušu problēmu pamatā ir vienkārša nespēja sarunāties, diskutēt un nonākt pie kopsaucēja – bieži vien dažādi normu piemērotāji katrs iet uz savu pusi, un ir tikai likumsakarīgi, ka katrs arī nonāk citā vietā, nevis tur, kur visiem būtu jāsatiekas, – punktā, uz kuru ved likuma mērķis un uzdevumi.

Arī strādājot pie šī rakstu krājuma, uzklausīju vairāku tiesību piemērotāju kritiku par redakcijas pārsteidzīgo rīcību. Proti, gan Dzīvojamo telpu īres likums, gan saistītās, jo īpaši procesuālās, normas ir jaunas, nav skaidrības, kā tās piemērot, tām esot jāļauj iedzīvoties praksē, un jāpagaida pirmie tiesu spriedumi. Un tikai tad, lūk, būtu īstais brīdis diskusijām. Manuprāt, tā ir aplama pieeja. Protams, tiesu prakse ir svarīga, nereti tā saliek "punktus uz i" un dod būtisku ieguldījumu normu izpratnē, taču likums ir jāpiemēro jau kopš tā spēkā stāšanās brīža, tādēļ atbildību par visiem saprotamu un skaidru tiesisko kārtību nedrīkst pārcelt tikai uz nākotnes tiesu spriedumiem. Šī grāmatžurnāla autori dod šo pirmo profesionālo impulsu, kā lasīt un izprast, un piemērot jauno likumu un ar to saistīto procesuālo kārtību.

Treškārt, izdevuma saturs ir daudzpusīgs, izejot pat ārpus Dzīvojamo telpu īres un Civilprocesa likuma robežām, bet saglabājot sasaisti ar lielo tēmu. Piemēram, saturā aplūkotas arī tādas oriģinālas un būtiskas tēmas kā patērētāja jautājums un personas datu apstrāde dzīvojamo telpu īres attiecībās; īres maksa un nodokļi, administratīvā atbildība un alternatīva izvēle strīdu risināšanai tiesā. Lasītāju ērtībām krājumā publicēts arī jaunais Dzīvojamo telpu īres likums tā aktuālajā redakcijā.

Grāmatžurnālu veidojuši vairāk nekā 30 nozares profesionāļi, tostarp tiesībzinātņu doktori, mācībspēki, zvērināti advokāti, tiesu izpildītāju un notariāta, kā arī tiesas un tiesībpolitikas veidotāja pārstāvji, no kuriem liela daļa ir līdzdarbojušies jaunā regulējuma izstrādes procesā vai savā profesionālajā darbībā ir saistīti ar šo jomu. Tādēļ šis izdevums kā ceļvedis jaunajā kārtībā noderēs ikvienam dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību dalībniekam un tiesību piemērotājam.

Visbeidzot, ir vēl viens iemesls, ar ko šis izdevums ir nozīmīgs, – tas ir "Jurista Vārda" trešais grāmatžurnāls, visbiezākais un ar visplašāko autoru kolektīvu. Bet šis nav punkts, šis ir tikai komats, jo sagatavošanā jau ir nākamais – 50 autoru kolektīva devums Latvijas tiesiskajai sistēmai. Tāpēc palieciet arī turpmāk "Jurista Vārda" lasītāju un autoru saimē!