Ievads

Ietekmīgā medicīnas zinātnes žurnālā Lancet ekspertu komisija 2018. gada ziņojumā uzsvērusi, ka, neskatoties uz būtiskiem pētījumiem, kas parāda, ko var darīt, lai novērstu un ārstētu psihiskos traucējumus un veicinātu garīgo veselību, to ieviešana reālajā pasaulē notiek ļoti lēni. Izteikto demogrāfisko, vides un sociālpolitisko pārmaiņu dēļ visās valstīs ir pieaudzis ar garīgiem traucējumiem saistīto slimību slogs. Kolektīva nespēja reaģēt uz šo globālo veselības krīzi izraisa milzīgus cilvēku spēju zaudējumus un novēršamas ciešanas.¹ Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā cilvēki ar psihosociālas² (mentālas) saslimšanas un cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. Daudzās valstīs un arī Latvijā cilvēktiesību pārkāpumi un aizskārumi ir ikdienišķa un bieža parādība, daudzi cilvēki ir ieslodzīti psihiatriskās vai sociālās palīdzības iestādēs vai cietumos vai dzīvo uz ielas, bieži bez tiesiskās aizsardzības. Garīgās veselības pakalpojumu kvalitāte parasti ir sliktāka nekā somatiskās (fiziskās) veselības pakalpojumu kvalitāte.

Tiesībsarga ziņojumos³ par psihiatriskās un sociālās palīdzības iestādēm⁴ un medijos bieži tiek parādīti cilvēktiesību pārkāpumi Latvijas psihiatriskajās slimnīcās, sociālās aprūpes iestādēs un ieslodzījuma vietās. Tāpēc Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir jāmeklē piemēroti risinājumi, lai situāciju uzlabotu. ANO augstais komisārs tiesību uz augstāko iespējamo fiziskās un psihiskās veselības līmeni Daiņus Pūrs (Dainius Pūras, 2014–2020) norāda: "Cilvēktiesībās balstīta pieeja ļautu starptautiskajai sabiedrībai atteikties no psihiskās veselības sistēmas skaudrā mantojuma."⁵

Cilvēktiesībās balstīta pieeja (human rights based approach) ir konceptuāls ietvars, kas ir normatīvi balstīts starptautiskajos cilvēktiesību standartos un kuru piemēro cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai.⁶ Šo konceptu sekmīgi īsteno dažādās jomās, tostarp starptautiskās attīstības sadarbības jomā, HIV ārstēšanā un citur. Garīgās veselības aprūpes kontekstā cilvēktiesībās balstīta pieeja prasa ne tikai uzsvērt cilvēktiesību pārkāpumu nepieļaujamību, bet arī nodrošināt, ka cilvēktiesību principi tiek ievēroti pakalpojumu organizācijā un sniegšanā.

Šī raksta mērķis ir raksturot aktuālos tiesībveidošanas un piemērošanas procesus, kas mērķēti uz cilvēktiesībās balstītu pieeju pacientu ar garīgās veselības traucējumiem īstenošanai un tiesību aizsardzībai ārstniecības procesā Eiropā un Latvijā. Raksta uzdevums ir informēt lasītājus par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) un tās aģentūru, tajā skaitā Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO), un Eiropas Padomes (turpmāk – EP) sadarbību ar dalībvalstīm, arī Latviju, lai tā panāktu starptautisko cilvēktiesību līgumu izpildi garīgās veselības aizsardzībā. Raksta uzdevums ir arī raksturot garīga rakstura traucējumu ārstēšanai Latvijā piemērojamo cilvēktiesību aizsardzības ietvaru, kā arī ieskicēt Latvijas tiesību sistēmā iespējamos risinājumus.

Demokrātiskai un tiesiskai valstij ir jānodrošina, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem patiesi varētu īstenot savas cilvēktiesības un tiktu pasargāti no cilvēktiesību aizskārumiem saslimšanas vai garīga rakstura īpašību, piemēram, intelektuālās darbības traucējumu, dēļ. Cilvēkiem Latvijā ir tiesības sagaidīt, ka valsts ieviesīs cilvēktiesībās balstītu pieeju psihiskās veselības aizsardzībai un tā mazinās sistemātisku cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem izolāciju, diskriminēšanu un stigmatizāciju.