1. Kukuļdošanas regulējums Krimināllikumā

Atbildība par aktīvo kukuļošanu paredzēta Krimināllikuma 323. pantā. Minētā panta pirmās daļas dispozīcijā noteikts, ka kriminālatbildība par kukuļdošanu piemērojama, ja persona materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu dod, piedāvā vai apsola pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Krimināltiesībās, tāpat kā jebkurā citā tiesību nozarē, korektai tiesību normas satura atklāšanai veicama tās interpretācija. Interpretējot tiesību normu, izmantojamas visas tiesību normu interpretācijas metodes – gramatiskā (filoloģiskā), vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode.²

1.1. Kukuļdošanas pamatsastāva vārdiskais tvērums

Kukuļdošanas objekts ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta normāla darbība.³ Attiecīgā nozieguma pamatsastāvu veido aktīvas darbības (objektīvā puse) – kukuļa došana, piedāvāšana vai apsolīšana valsts amatpersonai.⁴ Gadījumā, ja inkriminēta tikai kukuļa došana, noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad valsts amatpersona tieši vai ar starpnieku ir pieņēmusi kukuli vai tā daļu.⁵ Kukuļdošanas subjekts ir vispārējais un no subjektīvās puses to raksturo tiešs nodoms un īpašs nolūks – "panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību paša kukuļdevēja vai citas personas interesēs".⁶

Krimināltiesībās ar nolūku saprot personas psihisko darbību, kas personai rada vēlmi sasniegt noteiktu mērķi reālajā dzīvē, nolūks aktivizē personas gribu uz izvēlētā mērķa sasniegšanu, tas ir, izdarīt kādu prettiesisku darbību vai sasniegt konkrētu noziedzīgu rezultātu.⁷ Tādējādi, ievērojot kukuļdošanas objektu un tiesību normā izvēlēto nolūka formulējumu, secināms, ka Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma pamatsastāvu konstruējošās aktīvās darbības ir vērstas uz mērķi ietekmēt valsts amatpersonas gribu, proti, panākt, lai nākotnē (pēc prettiesiskā labuma piedāvāšanas, apsolīšanas vai došanas) valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdara vai, tieši pretēji, neizdara kādu darbību paša kukuļdevēja vai citas personas interesēs.