Krimināllietas iztiesāšana rakstveida procesā kā efektīvs tiesas spriešanas paveids ārkārtas situācijā, pastāvot nozīmīgam sabiedrības veselības apdraudējuma riskam, ļāva tiesai izlemt pret personām celto apsūdzību pamatotību, nerīkojot klātienes tiesas sēdes. Šāda procesuāla iespēja notika atbilstoši tiesiskajam regulējumam par Covid-19 izplatības pārvaldības novēršanu.

Rakstveida procesa efektivitāte un ērtība savu nozīmi nav zaudējusi arī pēc ārkārtas situācijas beigām. Tādēļ nodrošināt procesuālu iespēju skatīt krimināllietas rakstveida procesā apelācijas instances tiesā tiesībpolitiskajā vidē arī tiek aktīvi apsvērts. Raksta mērķis ir aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par taisnīgu procesu saistībā ar lietas iztiesāšanas veidu, tostarp aptverot tādus taisnīga procesa elementus kā lietas publiska izskatīšana, pierādījumu tieša pārbaude un aizstāvības tiesību efektīva izmantošana. Raksts izstrādāts, izmantojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē paustās atziņas.

Tiesību uz taisnīgu tiesu un rakstveida procesa normatīvi tiesiskais raksturojums

Taisnīga tiesa kā neatņemama tiesiskas valsts vērtība, kas raksturo ikvienu tiesvedības procesu, ir nostiprināta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas¹ (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6. panta 1. punkta 1. teikumā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības, nosakot viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Savukārt šīs konvencijas 6. panta 3. punktā noteikts apsūdzēto minimālo tiesību apjoms, kas ietver būtiskus pušu līdztiesības principa efektīvas īstenošanas elementus.

Arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām² 14. panta 2. teikumā noteikts, ka ikvienam, nosakot izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību vai tiesības un pienākumus civilprocesā, ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Savienības pamattiesību hartas³ 47. panta otrās daļas 1. teikumā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesību aktos noteiktā tiesā.

Nacionālā mērogā taisnīgas tiesas princips noteikts Latvijas Republikas Satversmes⁴ 92. panta pirmajā teikumā, saskaņā ar kuru ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.