Ar 2017. gada 22. jūnija likumu, kurš stājās spēkā 2017. gada 1. augustā, būtiski tika pārbūvēts mantisko jautājumu regulējums kriminālprocesā. Turpinot šo pārbūvi, Kriminālprocesa likums (KPL) vēlāk ticis vēl vairākas reizes pamatīgi grozīts, tostarp KPL 59. nodaļas seši panti kopš KPL spēkā stāšanās kopumā ir grozīti vienpadsmit reizes.¹ Taču gan periodiski likuma grozījumi, gan to testēšana praksē pierāda, ka visnotaļ pamatotas bijušas jau pirmsākumos izteiktās bažas par likumdevēja izvēlēto līdzekļu atbilstību deklarētajam mērķim apkarot "netīrās" naudas plūsmas.

Pašlaik par mantisko jautājumu regulējumu KPL kritiski arī izsakās pat autoritatīvie zinātnieki un praktiķi, kuri 2017. gadā atbalstīja jauna regulējuma pieņemšanu.² Pieņemtā regulējuma entuziasti izvairās nopietni analizēt oponentu apsvērumus un joprojām slavina savu "veiksmes stāstu", tomēr atzīst, ka valstis, ieviešot šādus jaunus mehānismus, apzināti vai neapzināti var pārkāpt cilvēka pamattiesības un vispārējos tiesību principus.³ Šie fakti kopumā liecina par to, ka regulējuma nepilnības un tā radītie riski par zemu tika novērtēti jau attiecīgo KPL grozījumu pieņemšanas gaitā. Pārprotamo tiesību normu ģenerēšanas un ļoti radošas piemērošanas ceļā tiek paplašināti jau tā pret procesa virzītāju pārāk liberāli likuma rāmji.

"Iespējamības pārsvara" standarta piemērojamības paplašināšana

Ar likumprojektu Nr. 315/Lp13 (2019. gada 21. novembra likums) pierādīšana attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu vēlreiz tika būtiski atvieglota procesa virzītājam, – salīdzinājumā pat ar relatīvi nesen pieņemto 2017. gada 22. jūnija likumu, ar kuru tika pazemināts pierādīšanas standarts.

Likumprojekta Nr. 315/Lp13 anotācijā izgaismojas frāze: "Kriminālprocesu skaits, kuros personas atzītas par vainīgām saskaņā ar Krimināllikuma 195. pantu, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, ir daudz mazāks par to gadījumu skaitu, kad kriminālprocesa ietvaros manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu." Nākamajā anotācijas rindkopā šai frāzei gan nekāda domas attīstība neseko, un tādēļ rodas loģisks jautājums: ja šī statistiskā plaisa ir problēma, vai tādā gadījumā tā neliecina par to, ka KPL 59. nodaļas kārtībā izdalītajā procesā manta ļoti bieži tiek konfiscēta bez likumīga pamata, pēc tam tā arī nepierādot personas vainīgumu pamatprocesā? Jāpiekrīt kolēģu jau paustajam: "Vai kriminālprocess, kura mērķis pēc savas būtības ir noskaidrot noziedzīga nodarījuma sastāvu un vainīgo personu un saukt to pie atbildības, var būt vērsts vienīgi uz mantisko jautājumu risināšanu?"⁴

Lai noapaļotu atbildi uz šo jautājumu, likumprojekta autori anotācijā ir snieguši viedokli: "KPL 124.