Prokuratūras darbības kvalitāte un efektivitāte bieži tiek norādīta kā priekšnoteikums noziedzības apkarošanai, tiesiskuma un taisnīguma īstenošanai un kopējā sabiedrības uzticēšanās rādītāja tieslietu sistēmai pieaugumam. Pēdējo trīs gadu laikā ir veiktas vairākas reformas prokuratūras pamatdarbības struktūrvienībās un Ģenerālprokuratūrā ar mērķi palielināt prokuratūras funkciju izpildes efektivitāti, izlīdzinot slodzi rajona līmeņa prokuratūrās, pārskatot virsprokuroru pilnvaras un racionālāk sadalot pienākumus starp prokuroriem. Prokuratūras darbības stratēģijas¹ izstrāde tās jaunajā veidolā ir priekšnoteikums ievērojamām pārmaiņām prokuratūras pārvaldībā. Tajā ir izvirzīti nozīmīgi mērķi, tostarp, piemēram, prokuratūras resursu koncentrēšana prioritārajiem darbības virzieniem no pirmās kriminālprocesa uzsākšanas dienas, kvalificēta prokurora atbalsta personāla attīstība kvalitatīvākai un efektīvākai prokurora pamatfunkciju izpildei, Prokuratūras informācijas sistēmas pielāgošana kriminālprocesa norisei elektroniskā vidē, lai panāktu ātrāku lietu izskatīšanu un ērtāku kriminālprocesa materiālu pieejamību procesā iesaistītajām pusēm u.