2023. gada 16. martā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā,1 kas galvenokārt izstrādāti, lai ieviestu Direktīvas par pārstrukturēšanu un maksātnespēju2 (turpmāk – Direktīva) prasības. Šī raksta mērķis ir sniegt izvērstāku ieskatu grozījumos, kas attiecas uz formālo pārstrukturēšanu jeb tiesiskās aizsardzības procesu. Regulējums, kas izriet no Direktīvas, attiecas uz tiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas uzsākti ar šā gada 15. septembri. Vienlaikus norādāms, ka turpmāk aprakstītās izmaiņas attiecināmas arī uz tiesiskās aizsardzības procesa paveidu – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, piemērojot attiecīgās Maksātnespējas likuma atkāpes, taču raksta uztveramības dēļ tās šeit nav ietvertas.
Īsumā par Maksātnespējas likuma grozījumiem
Tā kā raksta autore ir konkrētā likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" projekta sagatavotāja, pirms pievērsties raksta tēmai par formālās pārstrukturēšanas regulējuma izmaiņām, īsumā jānorāda, ka 2023. gada 16. martā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Maksātnespējas un Civilprocesa likumos ir vērstas uz to, lai nacionālā līmenī ieviestu Direktīvu un uzlabotu maksātnespējas procesa mehānismu, veicinot finansiālās grūtībās nonākušās fiziskās un juridiskās personas spēju atjaunot savu maksātspēju. Šo izmaiņu mērķis ir pilnveidot regulējumu tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.
2023. gada 16. marta grozījumi kopumā ir stājušies spēkā 2023. gada 29. martā, un veiktās izmaiņas galvenokārt paredz:
– stiprināt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lomu (iecelšanas un atcelšanas gadījumu risināšana, veikto darbību apdrošināšana);
– iespēju atcelt tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas;
– paplašināt tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas nolēmumu pārsūdzības iespējas;
– aizsargāt tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros veiktos nepieciešamos darījumus un pagaidu finansējumu;
– noteikt iespēju maksātnespējas procesa administratoram atkāpties no pienākumu pildīšanas konkrētā procesā, ja objektīvi to nespēj procesa sarežģītības vai pārrobežu elementa dēļ;
– pārskatīt piemērojamo procesu, fiziskajai personai esot arī komersantam;
– iekļaut saistību dzēšanas plāna pagarināšanu parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšanu.
Papildus veiktas izmaiņas darbinieku aizsardzības regulējumā, lai galvenokārt ietvertu likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"3 darbinieku aizsardzības mehānisma attiecināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Grozījumi kopumā stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Taču, lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi sagatavoties to piemērošanai, pārejas noteikumos paredzēts, ka visi grozījumi, kas saistīti ar Direktīvas ieviešanu, ir attiecināmi uz tiesiskās aizsardzības procesiem, juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
