Kas bijis, ir un būs svarīgs Latvijas tiesiskajā sistēmā

Aptauju ievadot, respondenti tika aicināti nosaukt trīs, viņuprāt, svarīgākos notikumus Latvijas tiesiskajā sistēmā pēdējos 20 gados. Apkopojot sniegtās atbildes, redzams, ka vairāki no šiem notikumiem tajās bieži atkārtojas. Tā, piemēram, īpaši bieži respondentu atbildēs minētas tādas tiesiskās sistēmas norises kā administratīvo tiesu (atkal)izveide un moderna administratīvā procesa ieviešana un stiprināšana;¹ pāreja no Latvijas Kriminālkodeksa uz Kriminālprocesa likumu un nemitīga tā pilnveide; līdz šim veiktās tiesu sistēmas reformas; Latvijas pievienošanās NATO, iestāšanās Eiropas Savienībā un tai sekojošā tiesību normu harmonizācija jeb vienotā tiesību telpa, kā arī eiropeiskas tiesību izpratnes attīstība, arvien vairāk attālinoties no padomju laiku domāšanas.

Aptaujas dalībnieku atbildēs vēl bieži minēts arī 2012. gada referendums saistībā ar ieceri par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Vienā no atbildēm uzsvērts, ka šis referendums "gandrīz izvērtās konstitucionālā satricinājumā, bet ļāva izprast Latvijas pilsoņu nostāju par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu". Jāpiebilst, ka toreiz pārliecinošs Latvijas pilsoņu vairākums pauda viennozīmīgu atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai Latvijā, taču tieši šī tautas nobalsošana vēlāk kļuva par pamudinājumu grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka referendumu rīkošanas kārtību.

Tāpat aptaujā salīdzinoši daudz minēta arī Satversmes papildināšana ar izvērsto ievadu 2014. gadā, tajā skaidrojot Latvijas valstiskuma būtību; valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešana; modernizācijas un digitalizācijas ienākšana un nostiprināšanās tieslietu sistēmā; bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, tostarp arī kriminālprocesā; administratīvās atbildības sistēmas reforma.

Vairāki respondenti par svarīgu uzskata arī Komerclikuma D daļas pieņemšanu un Ekonomisko lietu tiesas izveidi, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras nozīmības izpratni un aizvien ciešāku iedzīvināšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kā arī pacientu tiesību institūta stiprināšanu. Ņemot vērā šā brīža sabiedriskās aktualitātes, kā ievērības cienīgs notikums atbildēs vairākkārt nosaukta arī nesenā Stambulas konvencijas ratifikācija un partnerības institūta ieviešana. Lai gan tam ir bijušas negatīvas sekas, par Latvijas tiesiskajai sistēmai svarīgu notikumu nosaukta arī Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija (2010) u.c.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kas ir būtiskākās Latvijas tiesiskās sistēmas problēmas šobrīd un kādi būs tuvākās nākotnes izaicinājumi, ir minētas tādas problēmas kā joprojām pārāk liela birokrātija un no realitātes atrauts lēmumu pieņemšanas process; neprasme visos līmeņos izteikties skaidri un saprotami, un tas atspoguļojas arī normatīvo aktu saturā; nebeidzamie normatīvo aktu "plūdi" un visa pārregulācija; iekšlietu sistēmas bēdīgais stāvoklis, no kura secīgi arī izriet vairāki izaicinājumi – lēmumu pieņemšanas efektivizācija straujās tehnoloģiskās attīstības kontekstā un cilvēku tiesību aizsardzības nodrošināšana.

Kā problēma nosaukta arī ierēdniecības un vispār dažādu speciālistu iztrūkums un nekompetence, ko savukārt rada zemais atalgojums un no tā izrietoša nespēja piesaistīt kvalificētus lietpratējus.

Daļa kritikas veltīta arī vietvarām, piemēram, sakot, ka nereti "pašvaldību deputāti elementāras juridiskas lietas nesaprot, balso par lēmumiem, ko neizprot". Par problēmu respondenti uzskatījuši arī situācijas, kad nereti labām iecerēm un idejām nav finansējuma un tās paliek tikai plānu un vēlmju līmenī; kritizēta arī nespēja kvalitatīvi piemērot tiesību normas.

Tāpat pie nākotnes izaicinājumiem nosaukti arī kibernoziegumi un mākslīgā intelekta ienākšana jurisprudencē, mēģinot tam visam rast piemērotu normatīvo regulējumu laikā, kad informācijas tehnoloģijas strauji attīstās. Daļa respondentu arī uzskata, ka aizvien ir vērojama nespēja pielāgoties tehnoloģiju attīstības tempam un nemākulīga šo iespēju izmantošana.

Vēl šī jautājuma atbildēs par šā brīža būtiskām problēmām un izaicinājumiem lasītāji ir minējuši arī šobrīd sabiedrībā aktuālus jautājumus, piemēram, vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu praktisku iedzīvināšanu (viendzimuma pāri, dzimumu diskriminācija atalgojumā u.tml.); valstiskuma apziņas veicināšanu sabiedrībā; valsts drošības stiprināšanas tiesiskos aspektus. Vēl kāds respondents uzskata, ka "būtiskākās problēmas ir saistītas tieši ar pilsoniskās tiesiskās apziņas līmeni, mentālo kapacitāti un sociālo stāvokli valstī kopumā".

 Līdztekus jau minētajām atbildēm aptaujā vēl vērsta uzmanība uz gadījumiem, kad tiesiskums nenodrošina taisnīgumu; juridiskās domas pārspīlētu dominanci; nepieciešamību juridiskajām profesijām pašām spēt attīrīties no tiem, kuri nebauda uzticību; tiesību zinātnes un izglītības noslēgtību un ierobežotu iekļaušanos pārnacionālos procesos, kā arī politisko spēku vēlmi politizēt tiesas spriešanu. Nosaukti arī tādi fundamentāli izaicinājumi kā saglabāt konstitucionālo tvērumu Latvijai kā nacionālai, demokrātiskai republikai un nosargāt Satversmi un tajā ietvertās vērtības, nejaukt politiku ar tiesībām, neiznīcināt demokrātiju.

Vai Latvija ir tiesiska valsts? Jā!

"Jurista Vārda" vadmotīvs cauri gadiem ir bijis "Par tiesisku domu un praksi!", kopumā akcentējot tiesiskas valsts nozīmību. Tādēļ arī viens no aptaujas jautājumiem bija, vai mūsdienu Latvija, aptaujāto ieskatā, ir tiesiska valsts, aicinot arī pamatot savas atbildes.

Pozitīvi, ka, respondentu vērtējumā, kopumā par to šaubu nav – Latvija ir tiesiska valsts, taču ir izteikti arī daudzi "bet" un dažādi apsvērumi par to, ka nešaubīgi vēl ir, kurp tiekties. Tā, piemēram, kādā atbildē norādīts, ka "Latvija ir tiesiska valsts, taču līdz juridiskās un politiskās kultūras augstākajam līmenim mums vēl ir pietiekams ceļš, kuru iet. Šis ir radikalizācijas un visatļautības laiks, kurā nereti par tiesībām tiek aizmirsts. Tomēr vienlaikus mēs redzam arī augam jaunu paaudzi, kurai tiesiskums un cilvēktiesības ir pašsaprotama lieta, kura nezina, ka ir iespēja būt citādi". Pamatojot savu redzējumu, cits respondents ir paudis pārliecību, ka pamatā, jā, Latvija ir tiesiska valsts, tomēr ne bez problēmām: "Gan izpildvarā ietilpstošās iestādes, gan likumdevējs un, protams, tiesas pamatā savus lēmumus argumentē un balsta tos tiesību normās. Arī dažādu līmeņu pārskatos netiek konstatēta Latvijas tiesiskuma erozija. Vienlaikus tas neizslēdz problemātiku tiesību normu piemērošanā, formālismu un normatīvo aktu pārprodukciju, ko veicina joprojām pārāk plaši izplatītās tiesību pozitīvisma skolas vadlīnijas un nepietiekama izpratne par tiesību normu piemērošanu."

Daļā atbilžu tiesiskuma novērtējums tika sasaistīts arī ar tiesu darbu un spriedumu nepietiekamo kvalitāti, īpaši uzsverot argumentācijas trūkumu nolēmumos. Atbildot uz šo jautājumu, viens no respondentiem bija kategorisks: nē, tiesiskas valsts nav, jo, "kamēr tiesu sistēma pati sevi neattīrīs no negodprātīgiem, korumpētiem, nekompetentiem tiesnešiem, tikmēr Latvijā nebūs tiesiskuma". Savukārt vēl kāds respondents pauda, ka Latvija ir tiesiska, bet ne taisnīga – diemžēl nereti likuma burts prevalē pār likuma garu; vēl kāds uzskata, ka Latvija ir daļēji tiesiska. Un tomēr, kā jau minēts, vairums aptaujas dalībnieku ir vienisprātis, ka tiesiskums Latvijā ir klātesošs, jo īpaši salīdzinājumā kaut tikai ar 20 gadus senu pagātni. "Protams, ka var vienmēr vēlēties labāku rezultātu, bet šobrīd jau var teikt, ka Latvija ir tiesiska valsts, salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem. Likumi ne vien tiek pieņemti, bet arī iedzīvināti un piemēroti praksē. Samazinās korupcija tiesu sistēmā. Satversmes tiesā tiek skatītas lietas, kādas nebūtu iespējamas pirms 15–20 gadiem". Uz tiesiskās sistēmas attīstību laika ritējumā norādīts vēl kādā viedoklī: "Latvija ir tiesiska valsts, jo tajā valda viedokļu atšķirība visdažādākajos jautājumos, kas vienlaikus nevis virza mūs uz stagnāciju, bet gan paver jaunas iespējas tiesiskuma nodrošināšanai līdz šim neatrisinātajos jautājumos."

Kas interesē "Jurista Vārda" lasītājus

Šajā aptaujā respondenti tika aicināti nosaukt arī vienu vai vairākas "Jurista Vārda" publikācijas, kas viņiem līdz šim noderējušas visvairāk. Tā kā šis bija atvērtais jautājums, atbilžu ir ļoti daudz, un tās atšķiras, līdz ar to par šī jautājuma rezultātiem ierobežotās vietas dēļ šī materiāla ietvaros nav iespējams sagatavot korektu pārskatu (šādu apkopojumu publicēsim juristavards.lv). Turpretim nesalīdzināmi vieglāk ir nosaukt respondentu favorītus starp pēdējo piecu gadu populārākajiem rakstiem datubāzē juristavards.lv, jo šajā jautājumā trīs favorītu izvēlei tika norādītas konkrētas publikācijas. Tādējādi, apkopojot respondentu balsojumu, pēdējās piecgades trīs populārākie raksti šajā aptaujā ir: Kalvis Torgāns. Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas (2019, Nr. 14); Sanita Osipova. Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā (2009, Nr. 46); Edvīns Danovskis. Kā pareizi atrisināt juridisku kāzusu (2006, Nr. 18).

Savukārt, lūgti izvēlēties trīs favorītus starp populārākajiem 2023. gadā "Jurista Vārdā" publicētajiem rakstiem, balstoties uz datubāzes juristavards.lv mērījumiem, pēc aptaujāto atbildēm izveidojās šāds tops: Aigars Strupišs. Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats (2023, Nr. 36); Sandis Bērtaitis. "Džendera" problēma un sievietes izpratne Stambulas konvencijā (2023, Nr. 21); Kalvis Torgāns. Tiesāšanās pret D (KM personā) (2023, Nr. 14).

Respondenti tika aicināti sniegt savu vērtējumu arī par pēdējo trīs gadu "Jurista Vārda" tematiskajiem izdevumiem un grāmatžurnāliem. Tematisko žurnālu segmentā pirmajā desmitniekā kā lasītāju favorīti iekļuva izdevumi, kas bija veltīti šādām tēmām: Satversme administratīvo lietu praksē; Latvijas Republikas Satversmes tiesai – 25; Naida runa un noziegumi; Pagaidu aizsardzība pret vardarbību; Mākslīgā intelekta un datu mijiedarbība; Bērnu tiesību aktualitātes; Eiropas Savienības Tiesai – 70; Civilprocesa principi; Administratīvajai tiesai – 100 un vēl trīs tēmas, kam ir identisks iegūto balsu skaits, proti, Cietušo tiesību aizsardzības efektivitāte; Jaunais pašvaldību likums; Process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Savukārt no sešiem līdzšinējiem grāmatžurnāliem trīs populārāko tēmu trijniekā iekļuva: Latvijas Republikas Satversmei – 100 (2022), Dzīvojamo telpu īre un saistītie jautājumi (2021) un Administratīvās atbildības reformas ceļvedis (2019).

Nozīmīgi autori un viņu raksti

"Jurista Vārda" digitālajā Autoru katalogā šobrīd ir apkopoti vairāk nekā 2080 autori. Ar tehnoloģiju palīdzību no tiem tika atlasīts 30 visražīgāko – vismaz pāris desmiti un vairāk publikāciju – autoru tops, tajā neieskaitot ilggadējos redakcijas darbiniekus. Šis saraksts tika sakārtots alfabēta, ne ražīguma secībā: Ringolds Balodis, Jānis Baumanis, Sandis Bērtaitis, Gaidis Bērziņš, Jautrīte Briede, Ilma Čepāne, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Drēģeris, Andrejs Judins, Erlens Kalniņš, Jānis Kārkliņš, prof. Uldis Krastiņš, Veronika Krūmiņa, Irēna Kucina, Māris Leja, Egils Levits, Valentija Liholaja, Inese Lībiņa-Egnere, Ārija Meikališa, Jānis Neimanis, Sanita Osipova, Mārtiņš Paparinskis, Edgars Pastars, Dita Plepa, Jānis Pleps, Egons Rusanovs, Kristīne Strada-Rozenberga, Aigars Strupišs, Kalvis Torgāns un Ineta Ziemele.

Apkopojot respondentu balsojumu par trīs savu favorītu atzīmēšanu šajā "Jurista Vārda" ražīgāko autoru sarakstā, pirmajā desmitniekā ierindojās: Sanita Osipova, Edvīns Danovskis, Ineta Ziemele, Jautrīte Briede, Jānis Pleps, Egils Levits, Kalvis Torgāns, Jānis Neimanis, Māris Leja un Erlens Kalniņš.

Savukārt, analizējot atbildes uz jautājumu, kurā respondenti tika aicināti no "Jurista Vārda" autoru loka (kopumā) minēt savas profesionālās autoritātes, redzams, ka lielākā daļa no tām sakrīt ar ražīgāko autoru topā esošajiem uzvārdiem. Tomēr līdztekus tiem kā profesionālās autoritātes vēl minēti arī Gunārs Kusiņš, Jānis Rozenfelds, Lauris Rasnačs, Anita Kovaļevska, Vadims Mantrovs, Viktorija Soņeca, Ilona Kronberga, Andrejs Vilks, Vitolds Zahars, Juris Rudevskis, Karina Palkova, Santa Slokenberga, Mārtiņš Paparinskis, Daiga Rezevska, Jānis Lapsa, Aivars Endziņš, Anita Rodiņa, Sergejs Rudāns un Kaspars Balodis. Jāpiebilst, ka par savu profesionālo autoritāti respondenti visbiežāk ir norādījuši Sanitu Osipovu.

Ieteikumi "Jurista Vārda" attīstībai

Aptaujas noslēgumā respondentiem bija iespēja "Jurista Vārdam" arī izteikt novēlējumus jubilejā un ieteikumus attīstībai. Šajās atbildēs bija pausts gan līdzšinējā darba novērtējums, gan arī sniegti konkrētāki ieteikumi vai ceļavārdi nākotnei. Tā, piemēram, respondenti aicināja redakciju pievērst lielāku uzmanību publicējamo rakstu kvalitātei un kritiskāk uzlūkot rakstus, kuru autori neatkarīgi no statusa un amata varētu būt personīgi iesaistīti rakstā aplūkotajos gadījumos. Tāpat pausti ieteikumi vairāk pievērsties sociālo tiesību un iestāžu atbildības jautājumiem; censties veidot specializētus numurus tematiski pa nozarēm; ieviest un veicināt starpdisciplināras diskusijas; "dažādot autoru pulku, jo dažbrīd nepamet sajūta, ka redakcijai ir savi uzticamie autori, kuriem lūgt palīdzību, ja ir nepieciešams aizpildīt atlikušās lappuses žurnālā. Nevar noliegt, ka šie autori rada vērtīgus darbus, tomēr ir nepieciešams kaut kā plašāk uzrunāt juristu pulku".

Bija arī ieteikumi vairāk iestāties par konservatīvām vērtībām; līdzās teorijai varētu ieviest arī praktiķu padomu stūrīti "Es daru tā...". Izteikti arī vairāki citi rosinājumi: elektroniski publicēt vairāk materiālu, bet drukas versijā – kaut retāk, bet tikai kvalitatīvus rakstus un vēlams bez fotogrāfijām; samazināt abonementa cenu; pilnveidot digitālos produktus, kā arī vairākās atbildēs izteikts pamudinājums pārskatīt žurnāla iznākšanas periodiskumu, iespējams, atsakoties no iknedēļas ritma, u.c.

Redakcija pateicas visiem aptaujas dalībniekiem par sniegtajām atbildēm un daudzajiem sirsnīgajiem vēlējumiem! Noteikti izvērtēsim visus šos viedokļus un ieteikumus, apsverot "Jurista Vārda" turpmāko attīstību.

Lasītāju vēlējumi "Jurista Vārdam" 20 gadu jubilejā

• Lai nezūd degsme un neatlaidība atklāt un rakstīt par lietām, par kurām izvēlas paklusēt, tāpat lai jaunas idejas un radošums pavada "Jurista Vārdu" un tā autorus ikdienā un gadiem ilgi!
• Saglabāt Latvijas Satversmē ietvertās, neizgrozītās un "neizkrāsotās" vērtības!
• Nebeidzamu darba sparu, zinošu redakciju, uz inovācijām tendētus autorus, kvalitātes standarta saglabāšanu un vismaz vēl 20 gadus tiesiskās domas attīstības Latvijā!
• Tā turpināt – būt par galveno juridiskās domas atspoguļotāju.
• Atbrīvojieties no reklāmām, fotogrāfijām un nepublicējiet visus pēc kārtas, tas ir profesionāls žurnāls, nevis miskaste, jo pēdējos gados tas ir nelasāms.
• Kļūt par citējamu žurnālu.
• Turpināt tālāk šo ceļu – būt par tiltu starp vienkāršo cilvēku un likumu līkloču interpretācijām birokrātijas tuneļos.
• Novēlu saglabāt kvalitāti, turpināt turēt altruistisku gādību pār tiesību sistēmu, un veicināt pilsoniskajā sabiedrībā naratīvu: "Viens likums – viena taisnība visiem".
• Visos vējos stāvēt taisnu muguru un azotē sargāt tiesību garu!
• Gudrus lasītājus, kuriem nepieciešams jūsu darba rezultāts, kuri to novērtē un atzīst par labu esam.
• Neordinārus viedokļu paudējus savos autordarbos, jo tikai diskusijās un viedokļu daudzveidībā rodas patiesība.
• Vairāk abonentu – faktiski "Jurista Vārda" abonements būtu jāiegādā katram nopietnam Latvijas juristam.
• Mērķtiecīgi ietekmēt juridisko domu un tiesisko realitāti Latvijā, lai stiprinātu Latviju kā tiesisku, demokrātisku valsti!
• Vēlos ārkārtīgi lielus paldies vārdus teikt redakcijai, ka vērsa juristu saimes uzmanību uz LU Juridiskās fakultātes iespējamo likvidāciju. Nebūtu šādas mediju uzraudzības, šķiet, lēmums nemanot tiktu pieņemts!
• Saules mūžu JV (un objektivitāti un neatkarību).
• Nepārdegt, turēt taisnu muguru un vienmēr būt sava darba entuziastiem ar zināmu ideālisma devu! [..]