Konkurences īpatnības digitālajā ekonomikā

Konkurences tiesībās bieži jāskata jautājumi, kas saistīti ar tirgus norisēm inovatīvos tirgos, kā arī ar nepieredzētu praksi, ko rada jaunās tehnoloģijas. Likumdevējs, uzraugi un tiesas ir spiesti risināt nebijušus uzdevumus, lai pielāgotos digitālajam laikmetam.

Starp konkurences tiesībām un inovācijām pastāv cieša saikne. Ja inovatīvas un augsto tehnoloģiju firmas ir spiestas dalīties ar savu intelektuālo īpašumu ar konkurentiem vai tiem tiek liegts kontrolēt cenu, par kādu tiek pārdoti viņu produkti/pakalpojumi, mazinās inovācijas, lēnāk attīstās jauni ražojumi, palēninās konkurence, negatīvi ietekmējot patērētājus un kopējo izaugsmi. Taču, ja ļaujam šīm firmām traucēt saviem sāncenšiem ienākt tirgū, konkurence tiek nospiesta un, iespējams, daudz mazāk tiek ieviestas inovācijas, ilgtermiņā kaitējot patērētājiem.

Šādas firmas nereti rada pilnīgi jaunus produktu tirgus, kuros tās dominē vismaz līdz brīdim, kad parādās uzņēmums, kas tās izaicina. Tieši šī īslaicīgā ietekme tirgū un ar to saistītā peļņa attaisno lielus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Jautājums uzraugiem un tiesām ir: kā veicināt inovācijas, ievērojot digitālās ekonomikas īpatnības, tajā pašā laikā nodrošinot konkurences normu pareizu piemērošanu?

Vispārējie principi, ko piemēro inovatīviem tirgiem, ir būtiski arī digitālajā ekonomikā.