Tirgus definēšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem, vērtējot uzņēmuma rīcības atbilstību konkurences tiesībām. Lai veicinātu šī procesa caurredzamību un tiesisko noteiktību, Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 1997. gadā izstrādāja "Paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās" (turpmāk – Paziņojums), kuru savā lēmumu pieņemšanas procesā izmanto ne vien Komisija, bet arī nacionālās konkurences iestādes un tiesas. Ievērojami paplašinātais Paziņojums ne vien papildina iepriekš jau labi zināmos tirgus definēšanas instrumentus, bet arī iekļauj iepriekš nebijušas tirgus definēšanas metodes, atspoguļojot arvien vairāk savstarpēji saistīto, globalizēto, dinamisko ekonomiku un digitālo platformu lomu tajā. Šajā rakstā tiks sniegts īss apkopojums par tirgus definīcijas nozīmi konkurences tiesībās, Paziņojuma novērtējums, kā arī pārskatītas Atjaunotajā paziņojumā ieviestās izmaiņas, īpašu uzmanību veltot jaunajām nodaļām tirgus noteikšanai īpašos apstākļos.
2024. gada 8. februārī Komisija pieņēma Paziņojuma atjaunoto versiju1 (turpmāk – Atjaunotais paziņojums), paplašinot skaidrojumu par tirgus definēšanas pamatprincipiem, galvenajiem kritērijiem un pierādījumiem, kurus izmantot, definējot konkrētos tirgus, kā arī iekļaujot jaunus apsvērumus tirgus daļu aprēķināšanai.
Vienota pieeja konkrētā tirgus definēšanai konkurences tiesībās ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu skaidrību un veiktu efektīvu tirgus uzvedības novērtēšanu. Definējot konkrēto tirgu, tiek iezīmētas robežas, kurās notiek konkurence, un atkarībā no tā, cik plaši tiek definēts tirgus, attiecīgi mainās tirgus dalībnieka (uzņēmuma) tirgus daļa tajā. Tādējādi konkrētā tirgus definēšana ir nozīmīga gan apvienošanās lietās, gan Konkurences likuma iespējamo pārkāpumu lietās, kur konkrētā tirgus pareizai noteikšanai var būt izšķiroša nozīme Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
