Saskaņošanas procesā atrodas Klimata likumprojekts.1 Eiropas Savienībā (ES) jau 2021. gadā pieņemts Eiropas Klimata akts, kas nosaka dalībvalstu pienākumu īstenot Eiropas zaļā kursa politiskos mērķus, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ES klimata neitralitāti.2 Tam pa pēdām iet arī Klimata un enerģētikas ministrija, izstrādājot jaunu klimata politikas regulējumu, kas vienuviet saturēs visus klimata politikas nosacījumus.
Klimata likuma pamatojums un mērķi
Klimata pārmaiņas ir viens no nopietnākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas prasa visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
