Ar 2024. gada jūliju Latvijā ir ieviests šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms. Gan Latvijā, gan citviet pasaulē (ar retiem izņēmumiem specializētās institucionālajās šķīrējtiesās) šķīrējtiesas spriedumi nav pārsūdzami pēc būtības, tomēr pastāv mehānisms, kā vērsties pret galīgu un spēkā esošu spriedumu. Lai gan Latvijā šis mehānisms ir jaunievedums, citviet pasaulē mehānisms, kā vērsties pret galīgu un spēkā esošu šķīrējtiesas spriedumu, ir norma.
Šajā rakstā autori sīkāk analizēs spēkā esošo šķīrējtiesas spriedumu anulēšanas mehānismu ieguldījumu aizsardzības strīdos atbilstoši Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (turpmāk – Konvencija).1
Ko nozīmē sprieduma anulēšana?
Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes, turpmāk – ICSID) šķīrējtiesas procesa stūrakmens ir Konvencija. Konvencijas 53. panta pirmā daļa noteic, ka ikviens ICSID šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus Konvencija paredz izņēmumus no šī pamatprincipa – ICSID šķīrējtiesas sprieduma pārskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem faktiem (Konvencijas 51. pants) un sprieduma anulēšanu (Konvencijas 52. pants).
Ir būtiski nošķirt sprieduma anulēšanas mehānismu no sprieduma pārsūdzēšanas. Pirmkārt, atšķiras ietekme uz pašu spriedumu – anulēšanas gadījumā spriedums tiek padarīts par spēkā neesošu, kamēr veiksmīgas pārsūdzēšanas gadījumā spriedums parasti tiek pārskatīts un modificēts.2 Arī ICSID šķīrējtiesas praksē tiek skaidrots, ka pieteikums par sprieduma anulēšanu nav paredzēts kā līdzeklis pret nepareiza sprieduma pārskatīšanu un labošanu.3 Tā vietā spriedums tiek atstāts nemainīts vai arī anulēts pilnībā, vietā netaisot jaunu spriedumu.4
Otrkārt, anulēšanas procesā netiek skatīta strīda būtība – tā vietā tiek pārbaudīta sprieduma taisīšanas leģitimitāte.5 Līdz ar to anulēšanas procesā puses nemaz nepauž argumentus par strīdu pēc būtības, bet gan pauž pozīciju par to, vai pastāv pamats sprieduma anulēšanai.
Pamati ICSID šķīrējtiesas sprieduma anulēšanai
Konvencijas 52. panta pirmā daļa satur izsmeļošu sarakstu ar iemesliem, kas var būt par pamatu ICSID šķīrējtiesas sprieduma anulēšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
