Tāpat kā pirmās un otrās instances tiesās, arī kasācijas instancē turpinās pēdējo gadu pārliecinošā tendence – saņemto lietu skaita samazināšanās. To apliecināja arī Augstākās tiesas (AT) ikgadējā pārskata sanāksme jeb plēnums, uz kuru 17. janvārī pulcējās visu triju Senāta departamentu locekļi. Tieslietu padomes lēmums nosaka, ka Senātā ir 36 senatori, no kuriem viens ir AT priekšsēdētājs, 11 senatori ir Administratīvo lietu departamenta (ALD) locekļi, 15 senatori darbojas Civillietu departamentā (CLD), bet deviņi – Krimināllietu departamentā (KLD). Šobrīd nav aizpildītas divas senatoru vakances (pa vienai CLD un KLD), tātad Senāts pašlaik darbojas 34 senatoru sastāvā.

Aplūkojot pēdējo desmit gadu statistiku (skat. 1. tabulu), jāsecina, ka ikgadējais kasācijas sūdzību skaits šai laikā sarucis par aptuveni 40 %: 2015. gadā AT saņēma 3408 lietas, savukārt 2024. gadā – 2008 lietas. Līdz ar lietu skaita straujo sarukumu tiesai izdevies būtiski samazināt arī lietu izskatīšanas termiņus un neizskatīto lietu atlikumus. Jau minētajā 2015. gadā Augstākā tiesa izskatīja 3657 lietas, gadu noslēdzot ar 2448 lietu atlikumu. Savukārt pērn trīs Senāta departamenti kopā izskatījuši 2005 lietas, bet gada noslēgumā neizskatīta atlikusi 841 lieta.

Aplūkojot lietu “caurlaidību”, ko Eiropas Komisijas tiesu efektivitātes institūcija CEPEJ (Council of Europe European Commission for the efficiency of justice) mēra ar lietu izskatīšanas koeficientu,¹ AT rādītājs pagājušajā gadā ir bijis 100 %.