Pēc ziņojuma, kas nolasīts Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulcē 2000.gada 14.aprīlī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Zvērinātu advokātu kolēģijas 2000.gada kopsapulce notiek gadu pēc padomes vēlēšanām. Tas tomēr nenozīmē, ka pārskata periods bija pirmais šā padomes sastāva darba gads. Pirms gada Latvijas advokāti atzina par iespējamu uzticēt savu vadību tiem pašiem kolēģiem, kuri bija padomē iepriekšējos trijos gados. Tie ir Aivars Niedre (priekšsēdētājs), Vija Jākobsone (priekšsēdētāja vietniece), Aigars Belovs, Askolds Broks, Valentīns Cers, Jānis Grīnbergs, Ivars Grunte, Inese Lūse un Ainārs Ritenbergs (padomes locekļi).

Arī padomes darbinieku skaits un pienākumu sadale pārskata periodā bija tādi paši kā iepriekš, kaut gan 1999.gada kopsapulcē tika izteikta prognoze par iespējamo padomes aparāta palielināšanu pieaugošā darba apjoma dēļ. Tiesa, izmaiņas notikušas darbinieku sastāvā — ar šī gada martu pensijā devusies padomes galvenā grāmatvede I.Apkalne, kura šo darbu sekmīgi pildīja 25 gadus. Iespējams, ka viens no šāda soļa iemesliem bija pārlieku lielā darba slodze, ko godprātīgi pildīja mūsu ilggadējā darbiniece. Tas liecina, ka joprojām aktuāla ir problēma par padomes štata palielināšanu.

Pārskata periodā padome noturējusi 12 sēdes (katru mēnesi, izņemot augustu, bet decembrī divas sēdes). Sēdēs izskatīti 198 jautājumi, pieņemti 164 lēmumi. Bez tam aptaujas kārtībā pieņemti vēl 25 padomes lēmumi. Padomes sēdē izskatīto jautājumu lielākā tiesa bija ar tādu pašu saturu kā iepriekšējos gados — par advokātu sastāvu, viņu praktizēšanas vietām, zvērinātu advokātu mācībām u.c. Tomēr vairāki jautājumi aplūkojami īpaši, jo padomes darba kārtībā agrāk tādu nebija.

Tā saskaņā ar pagājušā gada kopsapulces lēmumu padome izstrādāja Metodiskos norādījumus par zvērinātu advokātu biroju nolikumiem. Šie norādījumi kopā ar nolikuma teksta paraugu ievietoti dokumentu krājumā par advokatūras jautājumiem, kas izdalīts katram kopsapulces dalībniekam — advokātam. Gribu tikai uzsvērt norādījumos pausto padomes viedokli par iespēju pielīdzināt juridiskām personām Civillikuma izpratnē tos zvērinātu advokātu birojus, kuros vairāku zvērinātu advokātu sadarbība pamatojas uz dibinātāju kopēju atbildību par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Pārskata periodā padomei vairākkārt — kopā piecās sēdēs — nācās pievērsties jautājumiem par zvērinātu advokātu darbības aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Advokātu darbība ir un var tikai būt juridiskās palīdzības sniegšana. Tāpēc ar pievienotās vērtības nodokli jāapliek, kā to uzskata Valsts ieņēmumu dienests un Finansu ministrija, advokātu sniegtā juridiskā palīdzība, ko saņemt saskaņā ar Satversmi ir tiesības katrai personai.