Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, tāpat kā proporcionalitātes princips, ir viens no Eiropas kontinentālajā tiesību sistēmā un Eiropas Savienības tiesībās vispāratzītiem principiem. Saskaņā ar šo principu valsts iestādēm ir jābūt pastāvīgām jeb konsekventām savā rīcībā attiecībā uz to izdotajiem administratīvajiem aktiem, tādā veidā cienot (respektējot) tiesisko uzticību, kas personām varētu rasties uz administratīvā akta pamata. Privātās personas tādējādi iegūst "piešķirtās tiesības", kas nozīmē, ka administratīvais akts nezaudēs savu spēku, ja vien tas nav noteikts jau likumā vai arī ja tas nav pašas personas interesēs.

Vienkāršāk — tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nozīmē to, ka, ja reiz attiecībā uz personu ir izdots kāds administratīvais akts, tad viņa var paļauties, ka administratīvais akts izdots pareizi un ka šis akts atcelts netiks. Tā droši var plānot savu nākotni saistībā ar tām tiesībām, ko šis administratīvais akts ir piešķīris. Iestādes kļūda, pie kuras persona nav vainīga, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas.

Tā, piemēram, persona A. vēlas saņemt būvniecības atļauju un iesniedz visus nepieciešamos dokumentus attiecīgajā kompetentajā valsts iestādē. Ja, izvērtējot visus apstākļus, kas paredzēti attiecīgajā normatīvajā aktā, apsverot visus "par" un "pret", iestāde pieņem personai A.