O. Jurkovska kādu laiku viena, vēlāk kopā ar turīgo māsu Austru Cīci (kas arī bija jaunā laikmeta sieviete – izglītota, pati izveidoja savu biznesu)³ rūpējās par ģimeni – māti, māsu un brāli. Arī tā Latvijā ir jaunā laikmeta iezīme – sievietes, kas vienas “velk” ģimeni. Turklāt O. Jurkovska bija pilnīgi, kā tagad saka, self-made person, jo visi viņas sasniegumi ir nākuši, nevis pateicoties kādam, kas nogludinājis viņas ceļu ar naudu vai sakariem (nepotismam), bet gan par spīti apstākļiem, ieguldot smagu darbu, pateicoties pašas prāta spējām, neatlaidībai un entuziasmam… Protams, atbalstu viņa ieguva, taču pateicoties savām spējām, nevis izcelsmei vai merkantiliem sakariem. Taču par visu pēc kārtas, un varbūt beigās lasītājs pievienosies autores viedoklim, ka O. Jurkovska ir izcila, rosīga un reizē noslēpumaina personība, kas ar savu darbību iezīmē jaunu ēru sievietes vietai jurisprudencē.

Ģimene, mācības, karjera

Jau ar O. Jurkovskas un viņas ģimenes locekļu dzīves ceļu noskaidrošanu sākas zināma mistika: publiski pieejamie viņu dzīves dati nesakrīt, proti, no arhīvu materiāliem iegūtā informācija⁴ nesakrīt ar datiem, kas minēti par ģimenes kapos apglabātajām personām,⁵ kuri savukārt atšķiras no MyHeritage ievadītajiem datiem.⁶ Turklāt ģimene ir minēta arī Alfrēda Teodora Žīgura atmiņās, kur ir ziņas, kas citur neparādās.⁷ Starpkaru laika prese ir bagāta ar ziņām par O. Jurkovsku, jo viņa tikusi minēta sakarā ar studiju un karjeras sasniegumiem, tostarp notāra darbību, kā arī viņa publicējusi presē daudz rakstu. Taču tie ir zinātniski populāri raksti par tiesībām. Tomēr, lai cik plašas ziņas par O. Jurkovsku atrodamas 20. gadsimta 30. gadu presē, tur nav atrodama informācija par viņas privāto dzīvi (atšķirībā, piemēram, no Rozālijas Purgales⁸ vai Olgas Dzelzītes,⁹ viņa nav minēta ne “dzeltenajā” presē, ne arī kā citādi saistībā ar ģimeni vai personiskām saitēm, proti, notikumiem, kam nav sabiedriskas nozīmes). Tāpat presē nav publicēts neviens viņai veltīts nekrologs,¹⁰ kas ļautu uzzināt vairāk par viņas personību. Arhīvu materiāli satur skopas ziņas – pamatā par izglītību un darbu. Lai gan raksta autorei ir palaimējies iepazīt personu, kura bērnībā bija satikusi O. Jurkovsku – Viļa Lūkina (Vilhelms Eduards (Vilis) Lūkins, 1903–1996)¹¹ meitu Maiju Žodžiku (dzim. Lūkina, 1931–2014), tomēr saruna vairāk bija veltīta Žodzikas kundzes tēvam – ievērojamam notāram, nevis viņa kolēģei O. Jurkovskai.¹² Tāpēc arī šoreiz O. Jurkovskas cilvēciskās īpašības palika it kā fonā. Tomēr O. Jurkovska ir viena no retajām juristēm, kas parādās mūsdienu pētījumos par sabiedriski nozīmīgām sievietēm starpkaru laika Latvijā.¹³

Jurkovsku ģimenē uzauga meitas – Olga un Austra, kuras bija ievērojamas personas 20. gadsimta starpkaru laika Latvijā un tikušas minētas gan starpkaru laika presē, gan mūsdienās iekļautas Nacionālajā enciklopēdijā un vietnē Womage. Avotu it kā ir daudz, taču ziņas ir nepilnīgas, fragmentāras un pretrunīgas. Tāpēc autore atvainojas lasītājiem par nepilnībām datos, pat zināmām nesakritībām, taču šī raksta mērķis nav veidot precīzu Jurkovsku ģimenes ciltskoku, bet gan iezīmēt O.