Rubriku katalogs: Intervija – Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Administratīvā tiesa, tiesnesis un lieta cauri laikiem

17. Decembris 2024 /NR. 51/52 (1369/1370)

Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā. Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”. Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus. ...

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Faila Abbasova, Laima Ārija Zelmene

žurnāls / Intervija

Mediācijas uzdevums ir ļaut pusēm sadzirdēt un saprast vienai otru

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Atzīmējot to, ka šogad aprit divdesmit gadi kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmit gadi kopš Mediācijas likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju Failu Abbasovu un sertificētu mediatori Laimu Āriju Zelmeni, lai skaidrotu, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos, ieskaitot ar to saistīto zaudēto laiku un līdzekļus. ...

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Intervija

Par Lietuvas konstitūcijas izstrādes līkločiem un konstitucionālās tiesas svarīgākajiem spriedumiem

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Lietuvas un Latvijas konstitucionālās tiesības vēstures perspektīvā attīstījušās atšķirīgi. Lai sniegtu nelielu ieskatu Latvijas juristiem Lietuvas konstitucionālo tiesību vēsturē un tagadnē, būtiskākajos konstitucionālās tiesas spriedumos un redzējumā par kopējas Baltijas konstitucionālo tiesību tradīcijas pastāvēšanu, Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Vaidots Vaičaitis piekrita sniegt interviju "Jurista Vārdam". V. Vaičaitis ir absolvējis Viļņas Universitātes Juridisko fakultāti un otru maģistra grādu ieguvis Eiropas tiesību akadēmijā Briselē. 2001. gadā aizstāvējis tiesību zinātņu doktora grādu Viļņas Universitātē. Vēlāk šajā pašā augstskolā ieguvis arī maģistra grādu reliģijas studijās un vēsturē. Publicējis pētījumus par Lietuvas konstitūcijas vēsturi, Lietuvas prezidenta institūciju salīdzinošā perspektīvā, kā arī citiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. ...

Dina Gailīte, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesu vara Ukrainā strādā izdzīvošanas režīmā

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Maija nogalē Latvijā pēc mūsu Augstākās tiesas ielūguma viesojās karā ierautās Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Stanislavs Kravčenko, lai piedalītos starptautiskā konferencē, kas bija veltīta Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā un pulcēja vairāku dalībvalstu un kandidātvalstu tiesu varas augstāko institūciju pārstāvjus. S. Kravčenko tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, un sarunas laikā abi atzina steidzamu nepieciešamību izveidot starptautisku tribunālu Krievijas pastrādāto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci iztiesāšanai, kā arī pārrunāja Latvijas tiesu sistēmas iespējas palīdzēt Ukrainas kolēģiem, kas šobrīd strādā ekstremālos apstākļos, vienlaikus cenzdamies uzlabot savu tiesu sistēmu, lai sagatavotos Ukrainas iestājai ES un novērstu arī korupcijas problēmas. Šīs vizītes laikā notika arī S. Kravčenko saruna ar "Jurista Vārdu" – par to, kā Ukrainas demokrātija, tai skaitā tiesu vara, turpina darboties Krievijas iebrukuma apstākļos. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

žurnāls / Intervija

Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...

žurnāls / Intervija

Tiesības ir valsts reakcija uz sabiedrības procesiem – cilvēku savstarpējo viļņošanos

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā. Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši ...

Linda Lielbriede, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesiskums – kultūras sasniegums, par ko jārūpējas

28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)

Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa vecāki ieradās Austrālijā, bēgot no nacisma Polijā. Profesora Krīgera darbos tiek īpaši analizēta tiesiskuma un politikas mijiedarbība Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par antikonstitucionālo populismu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tiesiskuma jautājumiem postkomunisma periodā. 12. oktobrī viņš viesojās Rīgā un lasīja lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā lekciju sērijā, kura notika par godu augstskolas 25 gadu jubilejai. Pēc lekcijas profesors sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds" par dažādiem tiesiskuma aspektiem. ...

Sannija Matule, Linda Lielbriede

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: prokurora pieejai un domāšanai ir jābūt tādai pašai kā tiesnesim

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šajā amatā ir jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2020. gada 12. jūlija, un šajā statusā šī ir viņa pirmā intervija "Jurista Vārdā". Viņš bija viens no astoņiem šī amata kandidātiem un kā toreizējais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs guva vienbalsīgu Saeimas deputātu atbalstu. Savā Prokuratūras darbības attīstības koncepcijā, kas tika gatavota, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, J. Stukāns norādīja, ka "Latvijas prokurori ir milzīgs potenciāls, kuru var vēl efektīvāk un būtiski lietderīgāk pielietot Prokuratūras likumā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei".1 Aizvadīto triju gadu prakse un tās rezultatīvie rādītāji liecina, ka pārmaiņas prokuratūras darbā un struktūrā patiešām ir notikušas, tostarp izgaismojot jaunas tendences un pieeju tajā, kā prokuratūra sevi redz Latvijas tiesiskajā sistēmā. Vairāki šādi jauninājumi ir pārrunāti arī šajā intervijā, un tie skaidri iezīmē virzienu, kurā šobrīd J. Stukāna vadībā ir vērsta Latvijas Republikas prokuratūras attīstība. ...

žurnāls / Intervija

Uz tiesu varu jāraugās no sabiedrības interešu un demokrātijas ilgtspējas viedokļa

23. Maijs 2023 /NR. 21 (1287)

Pirms 27 gadiem dibinātais Latvijas konstitucionālās kontroles orgāns – Satversmes tiesa – ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tiesa pati uzsver, ka tā ir ne vien Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību un brīvības sargātāja. Konstitucionālo kontroli sauc arī par "negatīvo likumdošanu", jo šāda veida tiesas atceļ likumdevēja pieņemtās tiesību normas gadījumos, kad konstatē to neatbilstību pamatlikumam. Gribot negribot balansēdamas uz tiesību un politikas robežas, konstitucionālās tiesas bieži atrodas sabiedrisko diskusiju centrā un nereti saņem arī pārmetumus par suverēna tieši leģitimēto institūciju darbības aprobežošanu konstitūcijā ietverto principu un vērtību "rāmī". Līdzīgi tas vairākkārt noticis arī pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Pēdējo skaļāko pret Satversmes tiesas izvērsto politisko kampaņu izraisīja divi spriedumi, kas, atklājot Satversmes 110. panta saturu, atgādināja likumdevējam par pienākumu nodrošināt arī viendzimuma pāru juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šobrīd Satversmes tiesu vada Aldis Laviņš, kurš šajā amatā ievēlēts jau otro reizi. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš raksturo tiesas stratēģiskos mērķus, šobrīd aktuālo lietu kategorijas un tiesas pieejamību, kā arī dalās domās par tiesu spriedumu kritiku un tiesu varas neatkarību Latvijā. ...

žurnāls / Intervija

Mums ir bažas, ka reforma nevis uzlabos, bet pasliktinās juridiskās izglītības kvalitāti

18. Aprīlis 2023 /NR. 16 (1282)

Pirms dažām nedēļām lielu interesi arī juridiskajā sabiedrībā raisīja ziņas par gaidāmajām reformām Latvijas Universitātē, kur iecerēts veidot tikai četras fakultātes. Līdz ar to ilggadējo patstāvību varētu zaudēt arī Juridiskā fakultāte. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu dekāni prof. Dr. iur. Kristīni Stradu-Rozenbergu, kas Juridiskās fakultātes vadībā pēc pārtraukuma nonākusi jau trešo reizi, līdz ar to var lepoties ne vien ar plašu pieredzi tiesību zinātniskajā un mācībspēka darbā, bet arī juridiskās izglītības organizēšanas un vadības jomā. Saruna izvērtās plašāk – ne tikai par gaidāmajām reformām un to ietekmi uz juridiskās izglītības kvalitāti, bet arī par vienoto valsts juridisko eksāmenu, jaunām mācību programmām, mācībspēku paaudžu nomaiņu, pandēmijas un mākslīgā intelekta ietekmi u.c. jautājumiem. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

37 gadu pieredze Eiropas Savienības Tiesā

21. Marts 2023 /NR. 12 (1278)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) delegācijas vizītes laikā "Jurista Vārdam" radās unikāla iespēja uzdot vairākus jautājumus EST sekretāram Alfredo Kalotam Eskobaram (Alfredo Calot Escobar), kas gandrīz visu savu profesionālo dzīvi (kopš 1986. gada) veltījis darbam EST dažādos amatos, tādējādi piedzīvojot ne tikai Eiropas Savienības (turpmāk – ES), bet arī EST transformāciju un attīstību. Intervijas laikā viņš pastāstīja par EST struktūru, iespējām strādāt EST, jaunām iniciatīvām un iecerēm, kā arī izmaiņām prejudiciālo jautājumu kontekstā. ...

žurnāls / Intervija

Tieslietu ministrijai jāatbrīvojas no ideoloģiskās spriedzes

24. Janvāris 2023 /NR. 4 (1270)

2022. gada 14. decembrī darbu sāka 14. Saeimas ieceltā valdība, par kuras deklarācijā ietvertajām iecerēm tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā "Jurista Vārds" jau ir informējis.1 Tieslietu ministre šajā valdībā ir Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), kas "Jurista Vārda" lasītājiem ir labi pazīstama ne vien kā tiesību zinātniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks un pieredzējusi politiķe (parlamentā kopš 11. Saeimas), bet arī žurnāla ilggadēja autore (vairāk nekā 20 publikācijas) un atsaucīga "Jurista Vārda" rīkoto diskusiju un citu pasākumu dalībniece (nesenākais piemērs – I. Lībiņa-Egnere filmā "Atver Satversmi" komentē Satversmes II nodaļu "Saeima"2). Sākot darbu tieslietu ministres amatā, I. Lībiņa-Egnere sniegusi daudzas intervijas Latvijas medijiem – par plašu sabiedrību interesējošiem ar tieslietām saistītiem jautājumiem. Tāpēc "Jurista Vārds" vairāk koncentrējās uz tēmām, kas skar tieši tiesu un tieslietu sistēmas problēmas un darba organizāciju un par kurām ministre līdz šim vēl nav publiski izteikusies. ...

žurnāls / Intervija

Tiesu varu neapmierina pakalpojums, ko sniedz Tieslietu ministrija

22. Novembris 2022 /NR. 47 (1261)

Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, bet 2018. gadā kļuva par Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Bijis arī Disciplinārtiesas loceklis un priekšsēdētājs. Pirms tiesneša karjeras A. Strupišs bija plašāk pazīstams kā Komerclikuma projekta izstrādes grupas vadītājs un šī likuma komentāru izstrādātājs. Piedalījies arī citu normatīvo aktu izstrādē komerctiesību nozarē, ilgus gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks. A. Strupišs konsekventi uzsvēris tiesas neatkarības nozīmi. Īpašu svaru šī pozīcija guvusi, viņam nonākot tiesas priekšsēdētāja amatā, kur viņš centies nostiprināt Tieslietu padomes kā tiesu varas pārstāvniecības institūcijas statusu un vairākos jautājumos viņam radušās arī domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu. Intervijā "Jurista Vārdam" A. Strupišs atklāj savu redzējumu par to, kā padarīt tiesu varu neatkarīgu no politiķiem, kā uzlabot tiesu spriedumu kvalitāti un tiesas spriešanas efektivitāti un piesaistīt darbam tiesās labākos juristus. Arī par to, vai tiesnešu skaits Latvijā būtu jāsamazina, ko darīt ar neveiksmīgi aizsākto e-lietas projektu un huligāniem tiesas zālē. Šī ir pirmā plašākā Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija "Jurista Vārdam" kopš viņa stāšanās amatā. ...

žurnāls / Intervija

Pirmā Latvijas juriste Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amatā

4. Oktobris 2022 /NR. 40 (1254)

Pagājušajā rudenī, 2021. gada 7. oktobrī, darbu Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāta amatā ar sešu gadu pilnvaru termiņu uzsāka Laila Medina. Viņa ir pirmā Latvijas pārstāve šajā amatā. Iepriekš L. Medina ilgus gadus bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos, atbildot par Latvijas likumdošanas procesa kvalitāti izpildvaras posmā. Pirms tam strādājusi arī Valsts kancelejā. L. Medina ir ieguvusi Eiropas Savienības tiesību maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā un Kopenhāgenas Biznesa skolā. Šī gada augustā L. Medina, kura "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstama ne tikai kā tieslietu nozares ierēdne un nozīmīga tiesību politikas veidotāja, bet arī aktīva rakstītāja (vairāk nekā 20 publikācijas mūsu žurnālā), viesojās redakcijā un dalījās iespaidos par ģenerāladvokāta darbu EST. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Tehnoloģiju straujā attīstība – tiesību nākotnes izaicinājums

4. Oktobris 2022 /NR. 40 (1254)

Pēteris Zilgalvis 2021. gada 27. septembrī stājās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējās tiesas tiesneša amatā, savukārt iepriekš viņš ir strādājis Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē, kā arī Pasaules Bankā un Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) Augstākajā padomē. Tādēļ, ņemot vērā P. Zilgalvja iespaidīgo darba un akadēmisko pieredzi, "Jurista Vārds" lasītājiem sniedz iespēju uzzināt vairāk par viņa dzīves gājumu un skatījumu uz digitāliem un inovāciju jautājumiem. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Jāstiprina izpratne par Eiropas Savienības tiesībām

4. Oktobris 2022 /NR. 40 (1254)

Inga Reine kopš 2016. gada 1. septembra ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējās tiesas tiesnese. Sākotnēji I. Reines amatu pilnvaru termiņš bija noteikts līdz 2019. gada 31. augustam, tomēr I. Reine atkārtoti tika iecelta ES Vispārējās tiesas tiesneša amatā no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam. Iepriekš I. Reine bija padomniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, kā arī no 2003. gada līdz 2012. gadam bija Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Tādēļ šajā intervijā piedāvāts iepazīties ar I. Reines atziņām, jau sešus gadus esot ES Vispārējās tiesas tiesneses amatā. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Vai Latvija ir daļa no Eiropas juridiskās domas "burziņa"

4. Oktobris 2022 /NR. 40 (1254)

Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) profesore Ph.D. (Cantab.) Ineta Ziemele kopš 2020. gada 6. oktobra ir Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) tiesnese, iepriekš Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese un palātas priekšsēdētāja. I. Ziemele bija pirmā valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja, ir jaunās RJA Vasaras skolas zinātniskā vadītāja, kā arī tās idejas autore. Ņemot vērā profesores profesionālo un akadēmisko pieredzi, šīs intervijas ietvaros "Jurista Vārds" aicina lasītājus iepazīties ar viņas pārdomām par augstāko juridisko izglītību Latvijā un ieteikumiem tās pilnveidošanai, tostarp prakses iespējām EST, kā arī dažādiem Eiropas tiesību telpas izaicinājumiem. ...

žurnāls / Intervija

Mēs pamazām kļuvām par īstiem tiesnešiem

23. Augusts 2022 /NR. 34 (1248)

Šī gada jūlijā darbu Augstākajā tiesā noslēdza Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns. Pirms tam, no 1994. līdz 2008. gadam, viņš 14 gadus bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs – otrais Latvijas augstākās tiesu instances vadītājs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, nomainot amatā savu priekšteci Gvido Zemrībo. A. Guļāns sāka vadīt Augstāko tiesu sarežģītos pārmaiņu laikos – 20. gadsimta 90. gadu vidū. ...

žurnāls / Intervija

Par advokatūras reputāciju atbild katrs Latvijas advokāts

12. Jūlijs 2022 /NR. 28 (1242)

Advokāti ir lielākā juridiskā profesija Latvijā – šobrīd advokātu kolēģijā ir 1354 biedri, no tiem 1202 ir zvērināti advokāti, 136 zvērinātu advokātu palīgi un 16 Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas, vienlaikus profesionāli neatkarīgas personas, kas pakļautas tikai likumam. Sniedzot juridisko palīdzību, advokāts risina ne tikai privātpersonu savstarpējos strīdus, bet arī pārstāv klientus tiesā. Līdz ar to advokatūra ir ļoti būtisks tiesiskas valsts elements, kas sargā sabiedrību no juridiska haosa un privātpersonas – no valsts varas patvaļas. 2022. gada 6. maijā pēc divu gadu pārtraukuma atkal pulcējās advokātu kolēģijas pašpārvaldes institūcija – kopsapulce. Pirms tās medijos bija vērojama zināma viļņošanās, izskanot kritiskām balsīm par advokātu padomes darbu. Tomēr kopsapulcē uz advokātu padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatiem kandidēja līdzšinējā padomes vadība – attiecīgi Jānis Rozenbergs un Guna Kaminska, un arī saņēma pārliecinošu sapulces dalībnieku atbalstu. Šī "Jurista Vārda" saruna ar amatā pārvēlēto J. Rozenbergu – gan par viņa veikumu pirmajā advokātu padomes priekšsēdētāja amata termiņā un nākotnes plāniem, gan par viņam pirms sapulces izteikto kritiku, gan to, kā sabiedrībā veidojas advokatūras reputācija un kurš par to ir atbildīgs. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Intervija

Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads

29. Marts 2022 /NR. 13 (1227)

Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Savu darbību tā sāka 2021. gada 31. martā, un galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Par jaunās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome sākotnēji iecēla šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu, bet 2021. gada 17. septembrī Tieslietu padome vienbalsīgi apstiprināja viņu par šīs tiesas priekšsēdētāju. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Aizliegums lietot militāru spēku ir jus cogens norma

22. Marts 2022 /NR. 12 (1226)

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija (turpmāk – Krievija) īstenoja militāru uzbrukumu Ukrainas valstij, un, ņemot vērā, ka šāda rīcība ir vērtējama starptautisko tiesību ietvarā, "Jurista Vārds" uzrunāja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli sniegt atbildes uz aktuāliem jautājumiem. ...

žurnāls / Intervija

Mēs esam daudzi šī projekta vecāki. Administratīvā procesa likumam – 20

21. Decembris 2021 /NR. 51/52 (1213/1214)

Šogad Administratīvā procesa likums ir likums – jubilārs, kas svin savu divdesmito gadadienu kopš tā pieņemšanas. Bet ne tikai. Arī pati administratīvā justīcija šogad atzīmē savu simto gadskārtu, kopš Satversmes sapulce 1921. gadā pieņēma Likumu par administratīvām tiesām. ...

Viktorija Soņeca, Kārlis Piģēns

žurnāls / Intervija

Eiropas Savienība jaunu tiesisko izaicinājumu priekšā

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

Didjē Reinderss (Didier Reynders) kopš 2019. gada ir Eiropas Savienības tieslietu komisārs. Iepriekš viņš bijis Beļģijas premjerministra vietnieks, bet pirms tam Beļģijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs, aizsardzības ministrs un finanšu ministrs. Tieslietu komisāra pienākumos cita starpā ietilpst tiesiskuma ievērošanas nodrošināšana, tiesiskuma pārkāpumu identificēšana un novēršana, kā arī tiesību aktu izstrāde. Tāpat viņam ir vadošā loma patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos. Tādējādi, ņemot vērā minēto pieredzi, "Jurista Vārds" tieslietu komisāru D. Reindersu aicināja uz sarunu par aktualitātēm Eiropas Savienības tiesiskajā vidē. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Tiesneša amata kandidātu atlases process: būtiskais, kas nepieciešams pretendentiem un kandidātiem

2. Novembris 2021 /NR. 44 (1206)

Šobrīd ir izsludināts konkurss uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata vietām vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī pavisam nesen – pirms divām dienām – noslēdzās konkurss uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata vietu Ekonomisko lietu tiesā. Kārtību, kādā šobrīd notiek rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase, apstiprināja Tieslietu padome 2021. gada 14. aprīlī.1 Tādēļ, lai noskaidrotu detalizētāk, kā norit tiesneša amata kandidātu atlase, "Jurista Vārds" devās uz sarunu ar Augstākās tiesas senatori un Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci Dzintru Baltu, kā arī Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Freimani, kas līdz 2018. gadam bija ievēlēta Tieslietu padomē, bet šobrīd ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekle, kā arī kopīgi ar Dz. Baltu darbojas Tieslietu padomes izveidotajā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijā. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Padarīta darba sajūta

5. Oktobris 2021 /NR. 40 (1202)

2021. gada 17. augustā apritēja desmit gadi kopš Dr. iur. Sanita Osipova sāka pildīt Satversmes tiesas tiesneses pienākumus, un tas nozīmē, ka jau drīzumā viņa tiesu atstās. Divas reizes viņa tika ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieci, savukārt kopš 2020. gada 14. oktobra S. Osipova ir Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa ir Latvijas Universitātes profesore ar 30 gadu pieredzi, kas sniegusi neatsveramu ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā ne tikai ar Satversmes tiesas starpniecību, bet arī ar plašu zinātnisko darbību, rakstot grāmatas un zinātniskos rakstus, piedaloties zinātniskajās konferencēs, kā arī attīstot studentos interesi pētīt, izprast un saprast. "Jurista Vārds" devās uz sarunu ar prof. S. Osipovu, lai atskatītos uz paveikto, kā arī noskaidrotu jaunās ieceres. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Intervija

Lobēšana ir pietiekami svarīga, lai tiktu regulēta

28. Septembris 2021 /NR. 39 (1201)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības. LTRK pārstāv uzņēmēju intereses valdībā, Saeimā, kā arī veic lobēšanas darbu. Ņemot vērā šos LTRK darbības mērķus, "Jurista Vārds" lūdza LTRK valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu atbildēt uz jautājumiem saistībā ar topošo interešu pārstāvības jeb lobēšanas atklātības regulējumu. ...

žurnāls / Intervija

Ilgāk gaidīt nevarēja – vienotais eksāmens bija nepieciešams

14. Septembris 2021 /NR. 37 (1199)

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele intervijā "Jurista Vārdam" atklāj, kā noritējis valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas darbs, kādi bija eksāmena mērķi un kādas ir nākotnes ieceres pēc eksāmena rezultātu apkopošanas. I. Ziemele arī atbild uz jautājumiem par tiesiskumu pandēmijas laikā, kā arī nepieciešamajiem kritērijiem, izvēloties Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus. ...

žurnāls / Intervija

Tiesībsargs: cilvēktiesības Latvijā nav iznīcinātas

24. Augusts 2021 /NR. 34 (1196)

Tiesībsargu Juri Jansonu trešo reizi amatā pārvēlēja šopavasar – neilgi pēc tam, kad Saeima bija grozījusi Tiesībsarga likumu, paredzot, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šī norma gan stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, tādēļ uz J. Jansonu vēl nevarēja tikt attiecināta, taču kuluāros gan izskanēja, ka, iespējams, tas ir signāls par jauna ombuda izvēli. Tomēr ar pārliecinošu balsu vairākumu 11. martā Saeima no trim kandidātiem jau pirmajā kārtā tiesībsarga amatā arī uz nākamo termiņu pārvēlēja tieši J. Jansonu. Tādēļ augusta sākumā "Jurista Vārds" aicināja viņu uz sarunu – ar skatu uz nākamo piecgadi un šā brīža aktualitātēm, kad cilvēktiesību jēdziens atrodas starp dzirnakmeņiem un ir viens no apspriestākajiem sabiedrībā. ...

žurnāls / Intervija

Šogad sagaidāmas reformas arī Tieslietu ministrijā

1. Jūnijs 2021 /NR. 22 (1184)

2019. gada sākumā, stājoties ministra amatā jau otro reizi, Jānis Bordāns par mērķi izvirzīja cīņu par "bezkompromisa tiesiskumu un likuma varu" (valdības deklarācijas formulējumi). Lai tos sasniegtu, tika solīti vairāki būtiski pasākumi, tai skaitā visas tieslietu sistēmas audits (ar galveno uzsvaru uz prokuratūras darba efektivizēšanu) un pilnīgi jaunas – Ekonomisko lietu – tiesas izveide ar mērķi radikāli uzlabot koruptīvo un finanšu noziegumu apkarošanu. Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš ministrs ar šiem saviem sākotnējiem plāniem iepazīstināja "Jurista Vārda" lasītājus (skat. 19.02.2019. interviju). Ekonomisko lietu tiesa ir uzsākusi darbu, arī tieslietu sistēmas audits ir noslēdzies. Cik veiksmīgi noritējuši šie abi procesi, kādas ir ministra un tiesu varas attiecības, kā veicas ar Liepājas cietuma būvniecību un Tieslietu akadēmijas izveidi? ...

žurnāls / Intervija

Pret "tiesnešu kariem" un par labu likumdošanu

18. Maijs 2021 /NR. 20 (1182)

Aprīļa nogalē Latviju apmeklēja Francijas Valsts padomes (Conseil d’État) viceprezidents Bruno Lasērs (Bruno Lasserre). Viņa pārstāvētā padome, kas vienlaikus sniedz padomus Francijas valdībai un parlamentam likumdošanas kvalitātes jautājumos, kā arī darbojas kā administratīvās tiesvedības augstākā instance Francijā, tiek uzskatīta par vienu no divām ietekmīgākajām tiesu varas institūcijām nacionālā līmenī Eiropā – līdzās Vācijas Federatīvajai Konstitucionālajai tiesai. Latvijā B. Lasērs tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas vadību, kā arī piedalījās Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā "Administratīvā tiesneša loma brīvības aizstāvībā pandēmijas laikā". Visās tikšanās reizēs tika uzsvērts, ka krīzes apstākļos tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībai jāvelta īpaša uzmanība, kā arī vislielākā vērība jāpievērš pamattiesību nodrošināšanai. Uzturoties Rīgā, B. Lasērs rada iespēju arī sarunai ar "Jurista Vārdu", un redakcija pateicas vizītes rīkotājiem, bet jo īpaši Francijas vēstniecei Latvijā Aurēlijai Ruajē-Gunēnai (Aurélie Royet-Gounin) par iespēju iepazīstināt lasītājus ar Francijas Valsts padomi un tās vadītāju. ...

žurnāls / Intervija

Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama

16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)

Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju tiesību telpā nebija pazīstamas, lietojot ārvalstu doktrīnas un tiesību prakses atziņas, demonstrējot līdz tam nebijuša līmeņa argumentāciju nolēmumos utt. Gadu gaitā pakāpeniski paplašinātas pieteikuma iesniegšanas iespējas Satversmes tiesā (sākumā privātpersonām nebija iespējams iesniegt konstitucionālo sūdzību). Turklāt, veikdama sarežģīto konstitucionālās kontroles funkciju un tādējādi atrazdamās uz robežas starp politiku un tiesībām, Satversmes tiesa spējusi saglabāt neatkarību, neskatoties uz domstarpībām ar parlamentu un valdību. Neatkarību, atskatoties uz tiesas pirmajos desmit gados piedzīvoto, uzsvēra tās pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš: "Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav politiski vai jebkā citādi ietekmējama. Mēs vadāmies tikai pēc likuma un Satversmes normām."1 Arī pēc 15 gadiem neatkarības jautājums nav zaudējis aktualitāti, jo novembrī pieņemtais spriedums, kas skāra ģimenes jēdzienu, raisīja diskusijas par Satversmes tiesas pilnvarām un nepieciešamību. Piedāvājam lasītājiem "Jurista Vārda" sarunu ar tiesas priekšsēdētāju prof. Sanitu Osipovu – par iemesliem, kāpēc spriedze starp tiesu un citiem varas zariem ir neizbēgama, par to, kā funkcionē demokrātija un kāpēc tiesiskums ir ne vien mazākuma, bet arī sabiedrības vairākuma interesēs. Šī intervija tiek veltīta Satversmes pieņemšanas 99. gadadienai, ko svinējām 15. februārī, un likumsakarīgi sasaistās arī ar šī "Jurista Vārda" kopējo tēmu, kas ir demokrātija, tiesiskums un pilsoņa un valsts attiecības. ...

žurnāls / Intervija

Vispārējā tiesa – indivīdu tiesību aizsardzības nodrošinātāja

22. Decembris 2020 /NR. 51/52 (1161/1162)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) sastāv no divām tiesām – Tiesas, kas darbojas kopš 1952. gada, un Vispārējās tiesas, kas darbojas kopš 1989. gada. Vispārējā tiesa tika izveidota, lai atvieglotu Tiesas darbu un nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). 2019. gadā Vispārējā tiesa atzīmēja 30 gadu jubileju kopš tās izveidošanas. Tāpat pagājušajā gadā noslēdzās nozīmīga Vispārējās tiesas reforma. "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāju Marku van der Vaudi par šīs tiesas darbu, lomu un aktualitātēm. ...

žurnāls / Intervija

Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla

8. Decembris 2020 /NR. 49 (1159)

1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Dr. P. Sullo par Konvencijas vēsturi, attīstību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā

17. Novembris 2020 /NR. 46 (1156)

Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā pēdējos gados? Vai, spriežot tiesu, tiesnesim ir jādomā par finansiālo ietekmi uz valsts budžetu? Kādai jābūt valsts lomai cilvēka dzīvē? ...

žurnāls / Intervija

Būt par ģenerālprokuroru var iemācīties tikai praksē

9. Jūnijs 2020 /NR. 23 (1133)

Pēc mēneša, 12. jūlijā, Ēriks Kalnmeiers atstās ne vien ģenerālprokurora amatu, bet arī darbu prokuratūrā, kur aizvadīti 26 gadi. Desmit no tiem bijuši institūcijas augstākās vadības amatā, kurā iecelts drīz pēc pirmās ekonomiskās krīzes, bet ar 76 balsīm "par" un nevienu pret Saeimas uzticību atkārtoti guvis 2015. gada maijā. Savukārt šonedēļ kļūs zināms tās personas vārds, kuru Tieslietu padome virzīs apstiprināšanai Saeimā kā nākamo ģenerālprokuroru. Būdams Tieslietu padomes pastāvīgais loceklis ex officio, šo kandidātu izvērtēšanas procesā piedalās arī Ē. Kalnmeiers, un sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš atzīst, ka konkurence uz šo amatu patiešām ir reāla – ne tikai daudzo pretendentu dēļ, bet arī tādēļ, ka prokuratūras vadību varētu uzticēt pat vairākiem no tiem. Bet, lai kurš tas arī būtu, pēc viņa teiktā, vismaz sākums nebūs viegls, jo būt par ģenerālprokuroru var iemācīties tikai praksē. ...

žurnāls / Intervija

Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Pēc divām nedēļām, 16. jūnijā, amatā stāsies jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs. Viņa kandidatūru kā vienīgo šim amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums, atbalstīja Tieslietu padome un 21. maijā vienprātīgi apstiprināja Saeima. Bet līdz 15. jūnijam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ir Ivars Bičkovičs, kurš šos pienākumus pildījis likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo laiku – divus termiņus pēc kārtas, kopumā 12 gadus. Pirmo reizi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju viņš tika apstiprināts 2008. gadā (uz septiņiem gadiem), bet atkārtoti – 2015. gadā (pēc likuma grozījumiem – uz pieciem gadiem). Pirms iecelšanas šajā amatā viņš bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, kā arī vadīja Latvijas Tiesnešu biedrību. Tiesneša darbu viņš turpinās arī pēc 15. jūnija. ...

žurnāls / Intervija

Ārkārtas situācijā – ārkārtas lēmumi

28. Aprīlis 2020 /NR. 17 (1127)

Kopš 12. marta Latvijā darbojas ārkārtējās situācijas režīms. Kaut arī Ministru kabineta rīkojums Nr. 103, ar ko tas tika ieviests, par koordinējošo institūciju noteica Veselības ministriju, liela atbildības daļa gulstas arī uz Iekšlietu ministriju, kuras padotības iestādēm jānodrošina minētā rīkojuma un citu ar epidemioloģisko drošību saistīto normatīvo aktu ievērošana, tai skaitā sociālās distancēšanās noteikumi. Iekšlietu ministrija ārkārtējās situācijas laikā arī virzījusi vairākus normatīvo aktu projektus, tai skaitā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas būtiski paaugstināja administratīvos sodus par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpumiem. Kā šajā situācijā ar saviem pienākumiem tiek galā Valsts policija un citi iekšējās drošības dienesti? Ko būtu vajadzējis darīt citādāk, un kādas mācības no šīs krīzes var gūt? Un, starp citu, arī – kā rit Valsts policijas priekšnieka meklēšana? Atbildes uz šiem uz citiem jautājumiem – "Jurista Vārda" sarunā ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. ...

žurnāls / Intervija

Lai Eiropas Savienības tiesību piemērošana un izpratne būtu vienveidīga visās dalībvalstīs

21. Aprīlis 2020 /NR. 16 (1126)

Ministru kabinets 24. martā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģijas jautājumos Kristīni Pommeri apstiprināja par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā. 2. aprīlī viņa sniedza nelielu telefoninterviju žurnālam "Jurista Vārds". ...

žurnāls / Intervija

Virsmērķis ir viens – valstij jāturpina darboties

31. Marts 2020 /NR. 13 (1123)

Satversmes tiesas priekšsēdētājas prof. Inetas Ziemeles komentārs "Jurista Vārda" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei pēc Valsts prezidenta sasauktās konstitucionālo orgānu kopsēdes 2020. gada 23. martā. ...

žurnāls / Intervija

Kā uzlabot likumdošanu un ierobežot likumdevēja netikumus

4. Februāris 2020 /NR. 5 (1115)

Šonedēļ, 7. februārī, Saeimā notiks diskusija "Valsts padomes loma likumdošanā", lai uzsāktu domu apmaiņu par nepieciešamību Latvijā izveidot neatkarīgu Valsts padomi. Šādas konsultatīvas, uz likumdošanas kvalitātes uzlabošanu vērstas neatkarīgas institūcijas izveides ideja tiek apspriesta jau vairākus gadus, un viens no tās atbalstītājiem ir arī Valsts prezidents Egils Levits. "Jurista Vārda" saruna ar E. Levitu – par viņa pieredzi likumdošanas kvalitātes vērtēšanā, esot prezidenta amatā, kā arī par pašreizējā likumdošanas procesa trūkumiem un veidiem, kā tos novērst, tai skaitā iespēju izveidot Valsts padomi, kas valdības un Saeimas tiesībpolitiskās iniciatīvas varētu vērtēt no valsts ilgtspējas viedokļa. ...

žurnāls / Intervija

"Lielākā noziedzība Latvijā ir saistīta ar korupciju un naudas atmazgāšanu"

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

2019. gada sākumā vienu no pirmajām intervijām pēc stāšanās amatā J. Bordāns sniedza "Jurista Vārdam" un iezīmēja tajā savas apņemšanās tieslietu jomā. Šajā žurnāla laidienā, kurā ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieki iezīmē nozares tuvākā laika attīstības virzienus, ministrs uzsver savas šā brīža galvenās politiskās prioritātes un iecerētās reformas, kā arī atskatās uz pirmajā darba gadā paveikto. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT: ko tas nozīmē un kam tas vajadzīgs

10. Decembris 2019 /NR. 49 (1107)

Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT)1 ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas organizācijas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 18. oktobrī Latvijā viesojās UNIDROIT ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". ...

žurnāls / Intervija

"Mēs sargājam tikai 15 procentus vārtu"

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Ievadot notariātam veltīto tematisko žurnāla "Jurista Vārds" laidienu, par notariāta šā brīža situāciju un nākotnes izaicinājumiem – saruna ar Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jāni Skrastiņu. ...

žurnāls / Intervija

Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus

12. Novembris 2019 /NR. 45 (1103)

2019. gada 18. oktobrī Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts). Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kas bija viens no pasākumiem fakultātes simtgades svinību ietvaros. Viņa priekšlasījums bija veltīts to EST lietu analīzei, kurās Latvija sniegusi būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību attīstībā. Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds" par EST aktualitātēm. Šī intervija bija viņa otrā intervija žurnālam; iepriekšējo K. Lēnartss "Jurista Vārdam" sniedza tieši pirms trīs gadiem. ...

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāju. 2014. gada 15. jūlijā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam devis svinīgo tiesneša zvērestu un sācis darbu Augstākajā tiesā, bet jau pāris mēnešus vēlāk, baudot kolēģu uzticēšanos, ievēlēts par Disciplinārtiesas locekli un vēl pēc gada – par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Savukārt 2018. gada 10. septembrī Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem viņu ievēlēja par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju un arī Tieslietu padomes locekli. Iepriekš A. Strupišs bija zināms kā viens no vadošajiem Latvijas komerctiesību ekspertiem, taču, kopš kļuvis par tiesnesi, jau no sākuma izrādījis lielu aktivitāti un interesi arī par jautājumiem, kas skar tiesu sistēmu kopumā. Viņš ir atvērts komunikācijai un labprāt iesaistās diskusijās, jo uzskata, ka dažādu interešu grupām ir jāsarunājas, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja. ...

žurnāls / Intervija

Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls