Mainība prokuratūras vadošajā sastāvā

Savu ziņojumu ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers sāka ar pārskatu par izmaiņām, kas 2010. gadā notiks prokuratūras vadībā. Protams, sabiedrība bija plaši informēta par politisko procesu, kura gaitā Jānis Maizītis, kurš ģenerālprokurora pienākumus bija pildījis divus termiņus, neguva Saeimas atbalstu darba turpināšanai, un viņa vietā tika izvēlēts Ēriks Kalnmeiers.

Taču prokuratūras darba organizācijai būtiskas pārmaiņas notikušas arī līdz ar visai plašo vadošo prokuroru nomaiņu pagājušajā gadā.

Tā, par Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokuroru iecelts Ingemārs Masaļskis, nomainot pensijā aizgājušo virsprokurori Māru Usāni. Par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroru kļuvis Aleksandrs Černišovs pensijā aizgājušās Dagmāras Uščas vietā. Līdzšinējais Krimināltiesiskā departamenta Pirms­tiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors Arvīds Kalniņš stājies Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora amatā pensionētā Ērika Zvejnieka vietā, bet par Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurori kļuvusi Viktorija Opincāne.

Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras virsprokuroru iecelts Viktors Maračkovskis, par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokuroru kļuvis Ruslans Novaks.

Pēc Ē.Kalnmeiera kļūšanas par ģenerālprokuroru viņa līdzšinējie pienākumi uzticēti Alēnam Mickevičam, kurš kļuvis par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru.

Par Balvu rajona prokuratūras virsprokurori iecelta Sandra Kuļša, aizstājot pensijā devušos Valentīnu Kovali.

Gada nogalē, veicot reorganizāciju un pārdalot funkcionālos pienākumus, sakarā ar prokuratūras iestādes likvidāciju no virsprokurora pienākumiem atbrīvotas Muitas lietu prokuratūras virsprokurore Daiga Kreca un Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele. Viņas abas šobrīd darbu turpina dažādās apgabala līmeņa prokuratūrās. Savukārt Ivars Žubulis kļuvis par Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroru – šī jaunizveidotā prokuratūras iestāde sākusi darbu 2011. gada janvārī.

Kā atzina Ē. Kalnmeiers, pat tādai lielai iestādei kā Latvijas Republikas Prokuratūra šāds daudzums vadoša līmeņa kadru pārmaiņu ir būtisks, tomēr, viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka šie notikumi nav pasliktinājuši prokuratūras darba kvalitāti.

Uz piecām vakancēm gandrīz 80 gribētāju

Pēdējos divos gados prokuroru štata vietu skaits ir palicis nemainīgs – 506. Pagājušajā gadā 24 darbinieki ir pensionējušies, bet darbā nav pieņemts neviens jauns prokurors, tādēļ palielinājušās darba slodzes atsevišķās prokuratūras iestādēs.

2011. gadā plānots atsākt jaunu prokuroru pieņemšanu darbā. Pirmajā uzņemšanas kārtā uz izsludinātajām piecām vakancēm reģionālajās prokuratūrās bija pieteikušies 79 pretendenti, pirmās atlases eksāmenus nokārtoja un uz Prokuroru atestācijas komisijas sēdi tika uzaicināti 20 kandidāti. Šā gada pavasarī noritēs vēl viena pretendentu atlases kārta – uz amatu vietām Rīgas prokuratūrās.

Noziedzība sarūk, cēloņi vēl jānoskaidro

Sniedzot virsprokuroru sanāksmes dalībniekiem un viesiem ļoti apjomīgo noziedzības statistikas analīzi, ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers vairākkārt uzsvēra galveno tendenci – gandrīz visās jomās reģistrētā noziedzība 2010. gadā ir ievērojami samazinājusies, kopumā atgriežoties gadsimta sākuma līmenī (sk. 1. shēmu). Arī attiecinot noziedzīgo nodarījumu skaitu uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, Latvija ir vislabākajā situācijā Baltijas valstu vidū (sk. 2. shēmu). Pagaidām gan nav rasts zinātnisks skaidrojums šādam kriminogēnās situācijas uzlabojumam valstī. Ģenerālprokurors tikai izteica minējumu, ka tas varētu būt veiksmīga policijas preventīvā darba rezultāts.

Tiesībsargājošās iestādes ir īpaši gandarītas par milzīgo – vairāk nekā 27 % – kritumu sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu grupā. 2009. gadā reģistrēti 3439 šādi noziegumi, bet 2010. gadā – 2495. Par vairākiem tūkstošiem sarucis arī smagu un mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu skaits, kā arī kriminālpārkāpumu apjoms (sk. 3. shēmu).

Līdz zemākajam līmenim kopš neatkarības atjaunošanas sarucis tīšu slepkavību un to mēģinājumu skaits. 2010. gadā reģistrēti 82 šādi noziedzīgi nodarījumi, kas ir par gandrīz 25 % mazāk nekā gadu iepriekš. Šāds slepkavību skaits ir gandrīz identisks stāvoklim, kas bija 1934. gadā, kad Latvijā tika reģistrēta 81 slepkavība. Vēl zemāks šā veida noziedzīgu nodarījumu skaits ir bijis tikai aizvadītā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē (sk. 9. shēmu).

No reģistrētajām slepkavībām un to mēģinājumiem kriminālvajāšanai 2010. gadā ir nodoti 58 kriminālprocesi. Attiecība starp minētajiem skaitļiem tiek dēvēta par atklāšanas procentu, un šis rādītājs pagājušajā gadā ir bijis 71 %. Kā norādīja ģenerālprokurors, Rīgā atklāšanas procents ir augstāks nekā reģionos.

Ē. Kalnmeiers analizēja arī citas noziedzīgu nodarījumu grupas, kuras tradicionāli raisa vislielāko sabiedrības satraukumu. Ir sarucis noziedzīgo nodarījumu skaits saistībā ar nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti (sk. 6. shēmu). Taču samazinājumu šajā noziegumu grupā ģenerālprokurors aicināja uztvert piesardzīgi, jo tas nenozīmē, ka attiecīgi būtu sarucis atkarības vielu patēriņš Latvijā. Statistiku drīzāk ir ietekmējusi policijas pārorientācija no narkotisko un psihotropo vielu lietotāju ķeršanas uz šo vielu izplatītāju apkarošanu. Cīņu ar narkokriminalitāti pozitīvi varētu veicināt strukturālās izmaiņas prokuratūrā 2010. gada nogalē, kad tika likvidēta Muitas lietu prokuratūra un Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra, izveidojot Narkotisko vielu nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas no šā tipa lietām varētu atslogot Rīgas teritoriālās prokuratūras.

Atšķirībā no citām noziedzīgu nodarījumu grupām 2010. gadā strauji – par 115,9 % – pieaudzis nodarījumu skaits noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā (sk. 7. shēmu). Šajā lietu grupā līdz ar to pieaudzis arī kriminālprocesu skaits, kas nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai (par 60 %), taču sarucis uz tiesu nosūtīto kriminālprocesu (par 43,8 %) un tajos apsūdzēto personu skaits (par 43,2 %). Ievērojami (par 371,4 %) pieaudzis šīs kategorijas nepabeigto kriminālprocesu skaits jeb atlikums. Kopumā, pēc Ē. Kalnmeiera domām, tas liecina par tiesībsargājošo institūciju darba aktivizēšanu šajā noziedzības veidā, kā arī par lietu sarežģītības pakāpes pieaugumu un izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras kapacitātes trūkumu.

Diemžēl ievērojami pieaudzis arī noziedzīgo nodarījumu skaits saistībā ar cilvēktirdzniecību, sutenerismu un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Šajā lietu kategorijā tiesai nodoto personu skaits 2010. gadā pieaudzis par 17,8 % (sk. 8. shēmu).

Neskatoties uz noziedzības līmeņa sarukumu, 2010. gadā ir ievērojami pieaudzis reģistrēto noziedzīgu nodarījumu rezultātā radīto materiālo zaudējumu apjoms, ievērojami pārsniedzot 17 miljonus latu. Atgūt šos zaudējumus pilnībā acīmredzot nekad nebūs iespējams, jo gada laikā cietušajiem atlīdzināti tikai 665 tūkstoši latu, bet arests uzlikts īpašumam 128 tūkstošu latu vērtībā (sk. 4. shēmu).

Kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji

Pagājušajā gadā par gandrīz 10 % sarucis prokuroru darba apjoms vienā no prokuratūras pamatfunkcijām – prokurora uzraudzībā pār kriminālprocesiem izmeklēšanas iestādēs: 2009. gadā prokuroru uzraudzībā bija 58 064 kriminālprocesi, bet 2010. gadā – 52 427 kriminālprocesi, tas atbilst noziedzības līmeņa kritumam valstī (sk. 10. shēmu).

2010. gadā prokurori savā lietvedībā pieņēmuši 13 593 kriminālprocesus, (par 12,4 % mazāk nekā 2009. gadā), pabeiguši 11 729 kriminālprocesus (-13,2 %), bet nepabeigtas gada beigās bijušas 513 krimināllietas (-2,3 %) (sk. 11. shēmu).

Viens no prokuratūras darba pamatvirzieniem ir valsts apsūdzības uzturēšana tiesā. 2010. gadā ir samazinājies iztiesāto lietu skaits gan pirmās instances tiesās (no 9676 lietām 2009. gadā uz 8612 lietām 2010. gadā jeb par 11 %), gan apelācijas instances tiesās (no 1775 lietām 2009. gadā līdz 1469 lietām 2010. gadā jeb par 17,2 % mazāk) (sk. 12. shēmu).

Kā īpaši satraucošu Ē. Kalnmeiers minēja situāciju ar tiesās atliktajām lietām, kas kavē citu kriminālprocesu savlaicīgu iztiesāšanu, īpaši norādot uz situāciju Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kur ienākošās lietas šobrīd tiek nozīmētas iztiesāšanai pēc gada un trīs mēnešiem. Aprēķināts, ka lietās, kurās valsts apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurori, AT Krimināllietu tiesu palātā atlikto lietu īpatsvars 2010. gadā veidoja 42,5 % (2009. gadā – 45,9 %).

Kā būtisku prokuratūras darba kvalitātes rādītāju Ē. Kalnmeiers minēja tiesai nodoto un attaisnoto personu skaita attiecību. Jau desmit gadu garumā šis rādītājs Latvijā ir zem viena procenta (izņemot 2006. gadu), un tas salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir ļoti labs rādītājs, atzina ģenerālprokurors (sk. 5. shēmu). Vienlaikus viņš norādīja, ka par tikpat būtisku kvalitātes kritērija rādītāju būtu jākļūst prokurora celtās apsūdzības "noturībai" tiesā, resp., cik daudz un būtiskas korekcijas apsūdzībā iztiesāšanas laikā izdara tiesa. Diemžēl šāda statistika šobrīd netiek vākta, bet to vajadzētu darīt.

Darba uzdevumi 2011. gadam

Ē. Kalnmeiers atzina, ka arī šogad, tāpat kā līdz šim nemainīgi prioritāti saglabās prokuratūras darbs uzraudzības veikšanā un kriminālvajāšanā saistībā ar sevišķi smagiem un smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar personas dzīvības un veselības apdraudējumu. Taču ar atsevišķu ģenerālprokurora rīkojumu 2011. gadā ir noteiktas papildu prioritātes uzraugošo prokuroru darbam un virsprokurora atbildībai, un tie ir kriminālprocesi par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas izmeklētāju virzītiem kriminālprocesiem, kā arī par šādiem ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem:

• preču kontrabanda, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā (KL 190. p. otrā, trešā, ceturtā daļa);

• muitošanai pakļauto preču glabāšana, pārsūtīšana vai realizēšana Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas, ja tā izdarīta lielā apmērā (KL 191. panta otrā daļa);

• krāpšana vai datorkrāpšana, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā un saistīta ar mantiska kaitējuma nodarīšanu ievērojamam personu skaitam, kredītiestādei vai valstij, tai skaitā, ja izkrāpti Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi (KL 177. panta trešā daļa, 177.¹ panta trešā daļa);

• piesavināšanās, ja tā izdarīta lielā apmērā un saistīta ar mantiska kaitējuma nodarīšanu ievērojamam personu skaitam, kredītiestādei vai valstij, tai skaitā, ja prettiesiski iegūti vai izšķērdēti Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi (KL 179. panta trešā daļa);

• kukuļņemšana (KL 320. panta trešā un ceturtā daļa) un kukuļdošana (KL 323. panta otrā un trešā daļa), ko izdarījusi valsts amatpersona vai organizētā grupā.

Kvalifikācijas celšana kā prioritāte

Ē. Kalnmeiers savas uzstāšanās laikā solīja arī 2011. gadā turpināt pilnveidot prokuroru apmācību sistēmu. Jau noslēgta vienošanās ar Valsts kontroli par lekciju cikla nolasīšanu prokuroriem grāmatvedības pamatu nostiprināšanai un vienotas izpratnes par dokumentālās revīzijas veikšanas kārtību un atzinuma izpratnes veidošanai. Izstrādes stadijā ir sadarbības projekts ar Latvijas Tiesnešu mācību centru par iekļaušanos Ziemeļ­valstu investīciju fonda mācību programmā "Nord Plus", kas ļautu izstrādāt un nodrošināt prokurorus ar sistēmisku mācību programmas realizēšanu trīs gadu periodam.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka jau pagājušajā gadā būtiski – līdz 70 pasākumiem – pieaudzis dažādu veidu semināru un lekciju skaits, kuros gan Latvijā, gan ārvalstīs piedalījušies prokurori. Tie organizēti kopā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru, Augstāko tiesu, LU Juridisko fakultāti, Valsts policijas koledžu u.c. sadarbības partneriem. Salīdzinājumam – 2009. gadā notikuši tikai 30 prokuroru mācību pasākumi.

Jāremontē telpas un jāpērk datori

Ne mazāk svarīga par prokuroru mācībām, pēc ģenerālprokurora domām, ir nepieciešamība nodrošināt prokuratūras iestādes ar darba specifikai piemērotām telpām. Tas vispirms jau attiecināms uz ēkām Dzirnavu ielā 113, kā arī abu Pārdaugavas prokuratūru darba telpām, kas šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

Ē. Kalnmeiers arī norādīja, ka sākts darbs pie ES fondu līdzekļu piesaistes prokuratūras modernizācijas projektam informāciju tehnoloģijas jomā. Diemžēl cerības uz valdības atbalstu šogad ir niecīgas. Tomēr darbs tādēļ netiks apturēts, un prokuratūra mēģinās uz finansējumu pretendēt arī nākamgad.

Būs grozījumi Prokuratūras likumā

Ē. Kalnmeiers pauda nopietnu apņēmību 2011. gadā ķerties pie Prokuratūras likuma reformas. Šim nolūkam tiks izveidota darba grupa, kurai sava darba rezultāti jau septembrī būtu jāprezentē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Likuma izmaiņu nepieciešamību ģenerālprokurors pamatoja ar faktu, ka pēdējā laikā ir būtiski grozīts likums "Par tiesu varu", darbu sākusi Tieslietu padome, notikušas izmaiņas prokuroru atalgojuma sistēmā, bet būtiskākais – 2010. gada decembrī tā dēvētā Venēcijas komisija ir sagatavojusi ziņojumu par prasībām tiesu varas sistēmas neatkarībai. Šā ziņojuma pirmā daļa ir veltīta tiesas, bet otrā – prokuratūras neatkarības nostiprināšanai un satur rekomendācijas ģenerālprokurora amata kandidātu atlases un apstiprināšanas kārtības noteikšanai, kā arī daudzās citās prokuratūras un prokuroru darbības jomās. Grozījumu izstrādes darba grupai būs jāveic liels darbs, lai Prokuratūras likums kļūtu atbilstošs pašreizējai situācijai Latvijas tiesu varas sistēmā un Eiropas Savienības prasībām.

Dina Gailīte