Sporta tiesības kā tiesību nozare vēl tikai attīstās. Tomēr, ņemot vērā sporta globalizāciju, sporta tiesību attīstība starptautisko publisko tiesību kontekstā uzskatāma par praktisku nepieciešamību.¹ Mūsdienās sports ir kļuvis par ievērojamu spēlētāju pasaules biznesa tirgū. Šeit vistipiskāk var minēt gan dažādus sponsorēšanas līgumus, miljonos mērāmu skatītāju lielo auditoriju, kā arī televīzijas pārraižu tiesības ievērojamākajiem sporta notikumiem. Piemēram, britu televīzijas kompānijas SKY un BT samaksāja 5,136 miljardus britu mārciņu, lai iegūtu tiesības uz trīs gadiem atspoguļot Anglijas premjerlīgas futbola spēļu tiešraides.² Ņemot vērā praktisko nozīmību, kā arī salīdzinoši nelielo publikāciju apjomu sporta tiesībās, šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu sporta tiesībās kā tiesību nozarē un norādīt piemērus, kā starptautiskās publiskās tiesības ietekmē sporta tiesību attīstību. Šāds mērķis izvēlēts, jo nacionālās tiesības bieži vien tiek veidotas, pamatojoties uz starptautiskajām publiskajām tiesībām. Attiecīgi šādi iespējams izvērtēt nacionālā sporta regulējuma attīstības tendences nākotnē.

Sporta tiesību izpratne

Doktrīnā ir pausts uzskats, ka sporta tiesības nemaz nav uzskatāmas par atsevišķu tiesību kategoriju. Sporta tiesības vairāk ir jāuzskata par tiesisko ietvaru sportam kā kulturālam fenomenam un esošo tiesību nozaru attiecināšanu jautājumiem, kas saistīti ar sportu.³ Tāpat atsevišķi autori uzsver, ka sporta tiesības nevar uzskatīt par lex specialis, jo pašlaik, ņemot vērā salīdzinoši īso sporta tiesību attīstības vēsturi un salīdzinoši nelielo nolēmumu skaitu šajā nozarē, sporta tiesības drīzāk var uzskatīt par lex ferenda – nākotnes tiesībām.⁴ Autora ieskatā, šis jautājums jāvērtē elastīgi. Proti, nevar noliegt sporta milzīgo ekonomisko un politisko nozīmi. Piemēram, 2014. gadā, kad Brazīlijā notika pasaules čempionāts futbolā, FIFA⁵ panāca, ka Brazīlijā tiek atcelts aizliegums futbola spēļu laikā pārdot alu, ko varētu skaidrot ar to, ka viens no FIFA ģenerālsponsoriem ir alus ražotājs Budweiser.⁶ Attiecīgi, autora ieskatā, tieši praksē jāizdala atsevišķa tiesību nozare "sporta tiesības", jo tiesību piemērošanu praksē nevar skatīt atrauti no teorētiskām diskusijām tiesību zinātnē.

Pirms pievērsties sporta tiesību regulējuma izpētei, jānorāda, ka sporta tiesībās pastāv iekšējais regulējums, kas attiecas uz spēles noteikumiem, kā arī sporta spēles dalībnieku uzvedību saistībā ar spēli.