Pirms diviem gadiem Tieslietu padome apstiprināja divus dokumentus: Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas (Tieslietu padomē pārstāvētajām institūcijām) un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kas ir rīcības normatīvs tiesām. Stratēģija nosaka – komunikācija ir tiesas darba sastāvdaļa, tās nodrošināšana ir tiesas priekšsēdētāja pienākums. Pārvarot nedrošību, zināmā mērā arī iekšējo pretestību un vēsturisko noslēgtību, tiesas – cita atvērtāk, cita formālāk – komunikāciju ar medijiem nodrošina.

Vai mediji to izjūt un novērtē, kādi ir komunikācijas šķēršļi? To noskaidrot bija mērķis aptaujai, ko aprīlī Tieslietu padomes vārdā veica Augstākā tiesa. Aptaujas anketu Augstākā tiesa izstrādāja sadarbībā ar Tiesu administrācijas un Rīgas apgabaltiesas komunikācijas darbiniekiem.

Anketas izsūtītas iespējami daudziem medijiem, atbildes saņemtas no 23. Kaut skaits nav liels, atbildes ir vērā ņemamas, jo ir pārstāvēts viss mediju spektrs – nacionālā un reģionālā prese, specializētie mediji, TV, radio, portāli. 78 % atbildējuši, ka viņiem ir tieslietās specializējušies žurnālisti – tātad atbildēja tie, kas reāli saskārušies ar tiesām.